Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bruņniecības matrikula''', '''Bruņniecības sols''' jeb '''Bruņniecības grāmata''' (vāc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - pie [[bruņniecība]]s [[kārta]]s piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija - [[Bruņniecības tiesa]], - kas juridiski pārbaudīja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. | '''Bruņniecības matrikula''', '''Bruņniecības sols''' jeb '''Bruņniecības grāmata''' (vāc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - pie [[bruņniecība]]s [[kārta]]s piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija - [[Bruņniecības tiesa]], - kas juridiski pārbaudīja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. | ||
| − | == | + | == Avoti un literatūra par šo tēmu == |
| + | * Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | ||
| + | * Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | ||
| + | * Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 20.26
Bruņniecības matrikula, Bruņniecības sols jeb Bruņniecības grāmata (vāc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - pie bruņniecības kārtas piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija - Bruņniecības tiesa, - kas juridiski pārbaudīja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā Kurzemes bruņniecībā 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
