Atšķirības starp "Bruņniecības sols" versijām
m (Jauna lapa: '''Bruņniecības sols''' (vc. ''Ritterbank'') jeb '''bruņniecības tiesa''' - zemes dižciltīgo vēlēta komisija, pārbaudīja pretenzijas uz dižciltību un visām...) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņniecības sols''' (vc. ''Ritterbank'') jeb '''bruņniecības tiesa''' - zemes [[ | + | '''Bruņniecības sols''' (vc. ''Ritterbank'') jeb '''bruņniecības tiesa''' - zemes [[bruņniecība]]s vēlēta komisija, pārbaudīja pretenzijas uz dižciltību un visām augstāko kārtu privilēģijām, atzīšanas gadījumā reģistrējot konkrēto dzimtu [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. Dižciltības atzīšanas pamatkritēriji bija dzimtai senatnē piešķirtie tituli, bruņinieku [[Lēnis|lēņi]], dzimtas saknes citu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja apliecināt arī pamatojoties uz [[Hercogs|hercoga]] vai [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] izdotu diplomu, taču ar to ne vienmēr pietika, lai tiktu uzņemts bruņniecībā un ierakstīts matrikulā. |
Kurzemes bruņniecības sols darbojās ar pārtraukumiem 1620.–1634. g., pēc tam par uzņemšanu matrikulā lēma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s landtāgs. | Kurzemes bruņniecības sols darbojās ar pārtraukumiem 1620.–1634. g., pēc tam par uzņemšanu matrikulā lēma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s landtāgs. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 9. aprīlis, plkst. 15.37
Bruņniecības sols (vc. Ritterbank) jeb bruņniecības tiesa - zemes bruņniecības vēlēta komisija, pārbaudīja pretenzijas uz dižciltību un visām augstāko kārtu privilēģijām, atzīšanas gadījumā reģistrējot konkrēto dzimtu bruņniecības matrikulā. Dižciltības atzīšanas pamatkritēriji bija dzimtai senatnē piešķirtie tituli, bruņinieku lēņi, dzimtas saknes citu zemju bruņniecībā, radniecības saites ar citām dižciltīgo dzimtām. Dižciltību varēja apliecināt arī pamatojoties uz hercoga vai Žečpospoļitas karaļa izdotu diplomu, taču ar to ne vienmēr pietika, lai tiktu uzņemts bruņniecībā un ierakstīts matrikulā.
Kurzemes bruņniecības sols darbojās ar pārtraukumiem 1620.–1634. g., pēc tam par uzņemšanu matrikulā lēma Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgs.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
- Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
