Atšķirības starp "Bunge Fridrihs Georgs fon" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. novembris, plkst. 12.50

Fridrihs Georgs fon Bunge (vc. Friedrich Georg von Bunge, kr. Фридрих Георг фон Бунге, Федор Андреевич Бунге; 1802.-1897.) - jurists, vēsturnieks autodidakts, pedagogs, viens no zināmākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem, izstrādāja Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļu, kas Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam, un veidoja 1937. gada Latvijas Civillikuma pamatu, ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās.

Dzimis 1802. gada 1.(13.) martā Kijevā, trešais dēls aptiekāra Andreasa Teodora fon Bunges ģimenē (abi vecākie brāļi nomira agrā bērnībā). Vēl visai zināms ir jaunākais brālis Aleksandrs fon Bunge (Александр Андреевич фон Бунге, 1803.-1890.). Sākotnēji mācījās mājās, bet pēc tam - F.Grafa pansijā Hallē. 1815. gadā ģimene pārcēlās uz Tērbatu. Mācījās M.Hausena privātskolā, tad - Tērbatas pilsētas ģimnāzijā. 1818. gada decembrī uzsāka jurisprudences studijas Tērbatas universitātē. Kopš 1823. gada privātdocents savā alma mater, 1826. gadā Heidelbergas universitātē aizstāvēja Dr.Iur. grādu par promocijas darbu "Ueber den Sachsenspiegel als Quelle des mittleren und umgearbeiteten livlandischen Ritterrechts". Kopš 1831. gada ekstraordinētais, pēc tam ordinētais profesors. 1836. gadā viņš sāka izdot vēstures tēmām veltītu žurnālu "Das Inland". "Dorpater Jahrbücher" galvenais redaktors. 1842. gadā iecelts par Rēveles birģermeistaru un sindiku. 1856. gadā izsaukts uz Pēterburgu un iecelts par imperatora kancelejas II nodaļas vecāko ierēdni, kam tika uzticēta Baltijas guberņu tiesu sistēmas reforma un unifikācija. 1865. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā - sākumā uz Gotu, tad uz Visbādeni. Nodarbojās ar Baltijas vēstures pētījumiem. Miris 1897. gada 16.(28.) martā Visbādenē.

Ievērojamākās publikācijas:

• Darstellung der gegenwärtigen Verfassung der Stadt Dorpat - Riga 1827;
• Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts - Riga,1827;
• Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen - Riga, 1832;
• Das römische Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833;
• Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte - Dorpt, 1838;
• Das liv- und esthländische Privatrecht - Dorpt, 1838 (2. izdevums Revel, 1847-1848);
• Das kurländische Privatrecht" - Revel, 1851;
• Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte - Revel, 1839;
• Sammlung der Rechtsquellen Liv-, Esth- und Kurlands - Derpt, 1845-1846;
• "Theoretisch-praktische Erörterungen aus den in Liv-, Esth- und Kurland geltenden Rechten - Derpt, 1839-1853;
• Archiv für die Geschichte Liv-, Esth- und Kurlands. 7 sējumi, Revel, 1842-1854
• Liv-, Esth- und Kurländischen Urkundenbuchs. 6 sējumi, Revel, 1853-1873

u.c.

Literatūra par šo tēmu

• Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge // Jurista Vārds. Nr.44. (587.) Otrdiena, 2009. gada 3. novembris

Resursi internetā par šo tēmu

• Literatur von und über Friedrich Georg von Bunge im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Friedrich Georg von Bunge // Stackelberg, Otto Magnus von. Genealogisches Handbuch der estländischen Ritterschaft, Bd.: 3, Görlitz, 1930
• Bunge, Friedrich Georg - Digitalisierte Schriften von Friedrich Georg von Bunge auf der Website der Universität Tartu

• Фридрих Георг фон Бунге : Редактор, издатель, юрист, историк правоведенья, государственный чиновник, профессор Тартуского университета - Электронная библиотека старинной литературы Эстонии
• Бунге, Фридрих Георг // Словари и энциклопедии на Академике
• Бунге Фридрих-Георг // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона