Atšķirības starp "Cēsu pulka skolnieku rota" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Cēsu pulka '''Skolnieku rota''' - Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga uz Valmieras reālskolas brīvprātīgo grupas pamata saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un iekļāva [[ | + | Cēsu pulka '''Skolnieku rota''' jeb '''Cēsu pulka 8. brīvprātīgo skolnieku rota''' - [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga uz Valmieras reālskolas brīvprātīgo grupas pamata saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un 6. jūnijā iekļāva [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulkā]] kā 8. rota. Karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem. Par uniformu tika izvēlēts reālskolnieku frencis, apjosts melnu lakādas jostu, kuras misiņa sprādzē Valmieras reālskolas abreviatūra "В.Р.У.", pie skolēna cepures nacionālā kokarde, ap roku saite ar pulka apzīmējumu "2.Z.K.P.". Vienība tika paredzēta izlūkošanas darbību veikšanai. Komandieri: |
| + | * virsleitnants A.Grīns | ||
| + | * virsleitnants J.Cīrulis | ||
| + | * kapteinis E.Ramats-Lejgalietis | ||
| − | Pirmā sadursme, kurā piedalījās Cēsu pulka skolnieku rotas karavīri, notika 5. maijā uz Amatas tilta, atrodoties uz [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|Igaunijas armijas bruņuvilciena Nr.2.]], kam bija piekomandēti ceļa izlūkošanai.Piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 8. jūlijā stāvēja goda sardzē Daugavmalā, Latvijā ierodoties Pagaidu valdībai ar tvaikoni "Saratow". [[Bermontiāde]]s laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalna. Pēc Jelgavas ieņemšanas rota kopā ar [[ | + | Pirmā sadursme, kurā piedalījās Cēsu pulka skolnieku rotas karavīri, notika 5. maijā uz Amatas tilta, atrodoties uz [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|Igaunijas armijas bruņuvilciena Nr.2.]], kam bija piekomandēti ceļa izlūkošanai. Piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 8. jūlijā stāvēja goda sardzē Daugavmalā, Latvijā ierodoties Pagaidu valdībai ar tvaikoni "Saratow". [[Bermontiāde]]s laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalna. Pēc Jelgavas ieņemšanas rota kopā ar [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulku]] pārdislocēta uz Latgales fronti. Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja. 1921. gada 1. aprīlī rotu izformēja, karavīri vai nu demobilizēti, vai sadalīti pa citām Cēsu pulka rotām. Neatkarības kara laikā rota zaudēja 9 kritušos un mirušos, un aptuveni 25 karavīri tika ievainoti. 2 karavīri apbalvoti ar [[Lāčplēša kara Ordenis|LkO]], 77 rotas karavīri - ar [[Triju zvaigžņu ordenis|TzO]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Dzirkalis K. Cēsu pulka skolnieku rota un skolu jaunatnes varoņgars Brīvības cīņās. // Universitas. 1969., Nr.23.(186.), 48.-52. lpp. | ||
| + | * No zobena saule lēca. : Atmiņu un dokumentu krājums par Cēsu pulka Skolnieku rotu 1919. gadā. - Cēsu muzeju apvienība: Cēsis, 1994. - 120 lpp. | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 97.-98. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 97.-98. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
| 17. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_sk_rota/cesu_sk_rota.htm Cēsu pulka skolnieku rota // historia.lv] | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/K/ka/kalpaks/raksti/mugurevic.htm Mugurēvičš, Ē. Leģenda un vēsturiskā īstenība: Pulkveža Oskara Kalpaka (1882.-1919.) dzīves ceļš un cīņu gaitas. Dzimtenes Balss. 1989., Nr.19, 6.lpp.; Nr.20, 6.lpp.; Nr.21, 6.lpp.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/K/ka/kalpaks/raksti/mugurevic.htm Mugurēvičš, Ē. Leģenda un vēsturiskā īstenība: Pulkveža Oskara Kalpaka (1882.-1919.) dzīves ceļš un cīņu gaitas. Dzimtenes Balss. 1989., Nr.19, 6.lpp.; Nr.20, 6.lpp.; Nr.21, 6.lpp.] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 14. marts, plkst. 10.41
Cēsu pulka Skolnieku rota jeb Cēsu pulka 8. brīvprātīgo skolnieku rota - Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga uz Valmieras reālskolas brīvprātīgo grupas pamata saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un 6. jūnijā iekļāva 2. Cēsu kājnieku pulkā kā 8. rota. Karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem. Par uniformu tika izvēlēts reālskolnieku frencis, apjosts melnu lakādas jostu, kuras misiņa sprādzē Valmieras reālskolas abreviatūra "В.Р.У.", pie skolēna cepures nacionālā kokarde, ap roku saite ar pulka apzīmējumu "2.Z.K.P.". Vienība tika paredzēta izlūkošanas darbību veikšanai. Komandieri:
- virsleitnants A.Grīns
- virsleitnants J.Cīrulis
- kapteinis E.Ramats-Lejgalietis
Pirmā sadursme, kurā piedalījās Cēsu pulka skolnieku rotas karavīri, notika 5. maijā uz Amatas tilta, atrodoties uz Igaunijas armijas bruņuvilciena Nr.2., kam bija piekomandēti ceļa izlūkošanai. Piedalījās Cēsu kaujās. 8. jūlijā stāvēja goda sardzē Daugavmalā, Latvijā ierodoties Pagaidu valdībai ar tvaikoni "Saratow". Bermontiādes laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalna. Pēc Jelgavas ieņemšanas rota kopā ar 5. Cēsu kājnieku pulku pārdislocēta uz Latgales fronti. Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja. 1921. gada 1. aprīlī rotu izformēja, karavīri vai nu demobilizēti, vai sadalīti pa citām Cēsu pulka rotām. Neatkarības kara laikā rota zaudēja 9 kritušos un mirušos, un aptuveni 25 karavīri tika ievainoti. 2 karavīri apbalvoti ar LkO, 77 rotas karavīri - ar TzO.
Literatūra par šo tēmu
- Dzirkalis K. Cēsu pulka skolnieku rota un skolu jaunatnes varoņgars Brīvības cīņās. // Universitas. 1969., Nr.23.(186.), 48.-52. lpp.
- No zobena saule lēca. : Atmiņu un dokumentu krājums par Cēsu pulka Skolnieku rotu 1919. gadā. - Cēsu muzeju apvienība: Cēsis, 1994. - 120 lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 97.-98. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
