Atšķirības starp "Cēsu rota" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Cēsu rota''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri; virsleitnants A.Jansons (12.1918.-20.12.1918.), VIRSLEITNANTS J.PURIŅŠ (20.12.918.-05.01.1919.), KAPTEINIS J.SKUJIŅŠ (05.01.1919.-10.02.1919.). 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar lielinieku izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku. 23. decembrī Cēsu rotas 80 vīri (pārējie dezertēja) kopā ar [[Dzelzsbrigāde|Dzelzsbrigādi]] atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. tika iekļauta [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]] kā 2. rota (komandieris kapitans J.Skujiņš). Nosaukumu Cēsu rota" saglabāja. 1919. gada 21. martā Cēsu rotu pārformēja par '''Cēsu bataljonu''' (komandieris kapt. J.Puriņš) | + | '''Cēsu rota''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri; virsleitnants A.Jansons (12.1918.-20.12.1918.), VIRSLEITNANTS J.PURIŅŠ (20.12.918.-05.01.1919.), KAPTEINIS J.SKUJIŅŠ (05.01.1919.-10.02.1919.). 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar [[LSPR armija|lielinieku spēku]] izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku. 23. decembrī Cēsu rotas 80 vīri (pārējie dezertēja) kopā ar [[Dzelzsbrigāde|Dzelzsbrigādi]] atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota - aptuveni 40 vīru, - atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. tika iekļauta [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]] kā 2. rota (komandieris kapitans J.Skujiņš). Nosaukumu Cēsu rota" saglabāja. 1919. gada 21. martā Cēsu rotu pārformēja par '''Cēsu bataljonu''' (komandieris kapt. J.Puriņš). |
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 6. novembris, plkst. 21.11
Cēsu rota - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri; virsleitnants A.Jansons (12.1918.-20.12.1918.), VIRSLEITNANTS J.PURIŅŠ (20.12.918.-05.01.1919.), KAPTEINIS J.SKUJIŅŠ (05.01.1919.-10.02.1919.). 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar lielinieku spēku izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku. 23. decembrī Cēsu rotas 80 vīri (pārējie dezertēja) kopā ar Dzelzsbrigādi atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, Inčukalna kaujā nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota - aptuveni 40 vīru, - atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. tika iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā kā 2. rota (komandieris kapitans J.Skujiņš). Nosaukumu Cēsu rota" saglabāja. 1919. gada 21. martā Cēsu rotu pārformēja par Cēsu bataljonu (komandieris kapt. J.Puriņš).
