Atšķirības starp "Celibāts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Celibāts''' (lat. ''caelibatus'', no ''caelebs'' - neprecējies) - vairākās [[Reliģija|reliģijās]] ([[Kristietība|kristietībā]], [[Joga|jogā]], [[Budisms|budismā]] u.c.) klerikāļu dzīve bezlaulībā un atturēšanās no seksuāliem sakariem | + | '''Celibāts''' (lat. ''caelibatus'', no ''caelebs'' - neprecējies) - vairākās [[Reliģija|reliģijās]] ([[Kristietība|kristietībā]], [[Joga|jogā]], [[Budisms|budismā]] u.c.) klerikāļu dzīve bezlaulībā un atturēšanās no seksuāliem sakariem (kas legāli pieļaujami tikai laulībā), lai nekas sadzīvē (t.sk. laicīgā pieķeršanās ģimenei un miesiskajām baudām) nenovērstu no garīdznieka vienīgā dzīves uzdevuma: kalpošanas Dievam. Dažās konfesijās tas ir obligāts priekšnoteikums konkrētām hierarhijas pakāpēm, bet citās tikai rekomendējama izvēle. |
[[Romas Katoliskā Baznīca|Romas Katoliskajā Baznīcā]] visi ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos [[Diakons|diakonus]], tiek izvēlēti no vīriešu vidus, kas ir neprecēti un vēlas atteikties no visa laicīgā :debesu valstības dēļ" (Mat. 19:12). Ja kāds nespēj atteikties no laicīgās dzīves, tad šī persona gluži vienkārši nepretendē uz ordināciju, jo ''celibāts'' ir saistīts ar kalpošanu, nevis ticību. "Ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot" (Mat. 19:12). "Kas ir neprecējies, rūpējas par Kunga lietām, kā izpatikt Kungam, bet precējies rūpējas par pasaules lietām, kā izpatikt sievai, un ir dalīts" (Pāv. 1. vēst. korint. 7:32-33). [[Priesteris]], būdams viens, ar visu savu dzīvi apliecina, ka, pateicoties Ordinācijas sakramentam, viņā darbojas Kristus: "Tas ir viens un tas pats priesteris, Jēzus Kristus, kura lomu pilda ordinētais kalpotājs. Un ja tas tā ir, saņemtā Priesterības sakramenta dēļ, viņš tiek pielīdzināts Augstajam priesterim un viņam ir vara rīkoties Kristus spēkā un personā".<ref>Pijs XII. ''Mediator Dei''. // Jerumanis A.M. Priesterība - Jēzus sirds mīlestība. // Nāc. Nr.3(56), 05.2010., 2. lpp.</ref> | [[Romas Katoliskā Baznīca|Romas Katoliskajā Baznīcā]] visi ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos [[Diakons|diakonus]], tiek izvēlēti no vīriešu vidus, kas ir neprecēti un vēlas atteikties no visa laicīgā :debesu valstības dēļ" (Mat. 19:12). Ja kāds nespēj atteikties no laicīgās dzīves, tad šī persona gluži vienkārši nepretendē uz ordināciju, jo ''celibāts'' ir saistīts ar kalpošanu, nevis ticību. "Ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot" (Mat. 19:12). "Kas ir neprecējies, rūpējas par Kunga lietām, kā izpatikt Kungam, bet precējies rūpējas par pasaules lietām, kā izpatikt sievai, un ir dalīts" (Pāv. 1. vēst. korint. 7:32-33). [[Priesteris]], būdams viens, ar visu savu dzīvi apliecina, ka, pateicoties Ordinācijas sakramentam, viņā darbojas Kristus: "Tas ir viens un tas pats priesteris, Jēzus Kristus, kura lomu pilda ordinētais kalpotājs. Un ja tas tā ir, saņemtā Priesterības sakramenta dēļ, viņš tiek pielīdzināts Augstajam priesterim un viņam ir vara rīkoties Kristus spēkā un personā".<ref>Pijs XII. ''Mediator Dei''. // Jerumanis A.M. Priesterība - Jēzus sirds mīlestība. // Nāc. Nr.3(56), 05.2010., 2. lpp.</ref> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. augusts, plkst. 07.03
Celibāts (lat. caelibatus, no caelebs - neprecējies) - vairākās reliģijās (kristietībā, jogā, budismā u.c.) klerikāļu dzīve bezlaulībā un atturēšanās no seksuāliem sakariem (kas legāli pieļaujami tikai laulībā), lai nekas sadzīvē (t.sk. laicīgā pieķeršanās ģimenei un miesiskajām baudām) nenovērstu no garīdznieka vienīgā dzīves uzdevuma: kalpošanas Dievam. Dažās konfesijās tas ir obligāts priekšnoteikums konkrētām hierarhijas pakāpēm, bet citās tikai rekomendējama izvēle.
Romas Katoliskajā Baznīcā visi ordinētie kalpotāji, izņemot pastāvīgos diakonus, tiek izvēlēti no vīriešu vidus, kas ir neprecēti un vēlas atteikties no visa laicīgā :debesu valstības dēļ" (Mat. 19:12). Ja kāds nespēj atteikties no laicīgās dzīves, tad šī persona gluži vienkārši nepretendē uz ordināciju, jo celibāts ir saistīts ar kalpošanu, nevis ticību. "Ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot" (Mat. 19:12). "Kas ir neprecējies, rūpējas par Kunga lietām, kā izpatikt Kungam, bet precējies rūpējas par pasaules lietām, kā izpatikt sievai, un ir dalīts" (Pāv. 1. vēst. korint. 7:32-33). Priesteris, būdams viens, ar visu savu dzīvi apliecina, ka, pateicoties Ordinācijas sakramentam, viņā darbojas Kristus: "Tas ir viens un tas pats priesteris, Jēzus Kristus, kura lomu pilda ordinētais kalpotājs. Un ja tas tā ir, saņemtā Priesterības sakramenta dēļ, viņš tiek pielīdzināts Augstajam priesterim un viņam ir vara rīkoties Kristus spēkā un personā".[1]
Atsauces un piezīmes
- ↑ Pijs XII. Mediator Dei. // Jerumanis A.M. Priesterība - Jēzus sirds mīlestība. // Nāc. Nr.3(56), 05.2010., 2. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
- Jerumanis A.M. Priesterība - Jēzus sirds mīlestība. // Nāc. Nr.3(56), 05.2010., 2.-3. lpp.
