Atšķirības starp "Centūrija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Centūrija''' (lat ''centuria'', no ''centum'' "simts") - '''1.''' 100 karavīru vienība [[Romas | + | '''Centūrija''' (lat ''centuria'', no ''centum'' "simts") - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' 100 karavīru vienība [[Romas leģions|leģionā]]. | ||
| + | * '''2.''' Sākotnēji karaspēka vienība [[Senā Roma|Senajā Romā]], kas nodrošināja mobilizācijas gadījumā 100 karavīru lielu vienību. Vēlāk pēc [[Mantas cenzs|mantas cenza]] organizēta pilsoņu grupa, kas nodrošināja attiecīgu karavīru skaitu (izveidotas [[Servija Tullija reformas|Servija Tullija reformu]] laikā: 98 [[Jātnieki|jātnieku]] un 1. klases centūrijas, plus 95 četru semāko mantas cenza klasu centūrijas). III gs. vidū centūrijas sāka veidot pēc teritoriālā principa, un [[Komīcija|centūriju komīcijā]] katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu) delegāti no katras cenza klases. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 9., 69. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 9., 69. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://rezekne.bsa.edu.lv/Documents/teaching_materials/Romieshu_tiesibu.doc Tretjuka R. Romiešu tiesības.] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
[[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | [[Kategorija:Administratīvais iedalījums]] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Senās Romas armija]] |
| + | [[Kategorija:Taktiskās vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 13.35
Centūrija (lat centuria, no centum "simts") - atkarībā no konteksta:
- 1. 100 karavīru vienība leģionā.
- 2. Sākotnēji karaspēka vienība Senajā Romā, kas nodrošināja mobilizācijas gadījumā 100 karavīru lielu vienību. Vēlāk pēc mantas cenza organizēta pilsoņu grupa, kas nodrošināja attiecīgu karavīru skaitu (izveidotas Servija Tullija reformu laikā: 98 jātnieku un 1. klases centūrijas, plus 95 četru semāko mantas cenza klasu centūrijas). III gs. vidū centūrijas sāka veidot pēc teritoriālā principa, un centūriju komīcijā katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu) delegāti no katras cenza klases.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 9., 69. lpp.
