Cji

Ci jeb juaņci – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ci – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (janci) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņci) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ci jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.

Literatūra

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.