Atšķirības starp "Dēmokrits no Abdērām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
5. rindiņa: 5. rindiņa:
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 79. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 79. lpp.
 +
----
 +
* Gerd Ibscher. Fragmente zur Ethik. - Reclam: Stuttgart, 1996, ISBN 3-15-009435-6
 
----
 
----
 
* Асмус В.Ф. Демокрит. - МГУ: Москва, 1960
 
* Асмус В.Ф. Демокрит. - МГУ: Москва, 1960

Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. maijs, plkst. 11.25

Dēmokrits no Abdērām

Dēmokrits no Abdērām (sengr. Δημόκριτος, ~460.-370. g.p.m.ē.) - filosofs, Leikipa skolnieks, pirmais enciklopēdiskais sengrieķu domātājs, atomisma aizsācējs. Dzimis ap 460. g.p.m.ē. Abderās (Ἄβδηρα), joniešu kolonijā Trāķijā. Pēc tēva nāves izmantojis mantojumu, apceļojot tā laika civilizēto pasauli (Mazāziju, Seno Ēģipti, Mezopotāmiju, Persiju). Laikabiedru dēvēts par "smējēju", jo bieži (pēc to domām nepamatoti) esot izplūdis skaļos smieklos. Atzina divus pirmsākumus: atomus un tukšumi. Pie tam atomi, t.i. matērijas nedalāmās daļiņas, ir nemainīgi. Tie ir mūžīgi, atrodas pastāvīgā kustībā un cits no cita atšķiras tikai formas, lieluma, stāvokļa un izkārtojuma ziņā. Citas īpašības, piemēram, skaņa, krāsa, garša utt., atomiem nepiemīt un pastāv tikai nosacīti, "neizrietot no pašu lietu dabas". Atomiem savienojoties, vaidojas ķermeņi; atomiem atdaloties, ķermeņi sairst. Bezgalīgi daudz atomu mūžīgi kustas bezgalīgā tukšumā; pārvietojoties dažādos virzienos, tie dažkārt saduras cits ar citu, izveidojot atomu virpuļus. Tā rodas bezgalīgi daudz "topošu un mirstošu" pasauļu, kuras nav radījis kāds augstāks demiurgs, bet kuras rodas un iznīkst dabiski, nepieciešamības rezultātā. Identificējot cēlonību un nepieciešamību, Dēmokrits noliedza nejaušību un uzskatīja to par nezināšanas rezultātu. Izziņas teorijā viņš balstījās uz pieņēmumu, ka no ķermeņiem izplūst, atdalās smalki lietu apvalki ("veidoli" - tēli), kas iedarbojas uz maņu orgāniem. Jutekliskā uztvere ir izziņas galvenais avots, taču tā dod tikai "tumšas" zināšanas par priekšmetiem; augstāk stāv "gaišas", smalkākas zināšanas, ko iegūst ar prāta palīdzību un kas noved pie pasaules būtības - atomu un tukšuma, - izzināšanas un izpratnes.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 79. lpp.

  • Gerd Ibscher. Fragmente zur Ethik. - Reclam: Stuttgart, 1996, ISBN 3-15-009435-6

  • Асмус В.Ф. Демокрит. - МГУ: Москва, 1960
  • Зубов В.П. К вопросу о математическом атомизме Демокрита. // Вестник древней истории, 1951, № 4, с. 204-208
  • Зубов В.П. Развитие атомистических представлений до начала XIX века. - Наука: Москва, 1965
  • Лурье С.Я. К хронологии софиста Антифонта и Демокрита. // Известия Российской Академии наук, 1918, с. 2285-2306
  • Лурье С.Я. Механика Демокрита. / Архив истории науки и техники, сер. 1, вып. 7, 1935, с. 129-180
  • Лурье С.Я. Теория бесконечно-малых у древних атомистов. - Изд. АН СССР: Москва, Ленинград, 1935
  • Лурье С.Я. Демокрит и индуктивная логика. // Вестник древней истории, 1961, № 4, с. 58-67
  • Майстров Л.Е. О принципе исономии у Демокрита. // Историко-математические исследования, вып. 20, 1975, c. 299-302
  • Виц Б.Б. Демокрит. - Мысль: Москва, 1979, 212 с.
  • Лысенко В.Г. Атомизм вайшешиков и атомизм Демокрита (Опыт сравнительного анализа). // Древняя Индия. Историко-культурные связи. - Москва, 1982. С. 187-201
  • Верлинский А.Л. Дата рождения Демокрита у Аполлодора и Фрасилла (Заметки о методах античной хронографии). / MOUSEION:Профессору Александру Иосифовичу Зайцеву ко дню семидесятилетия. Сб. статей. — Санкт-Петербург, 1997, с.100-127.
  • Салем Ж. Рационализм Демокрита. / Философия и будущее цивилизации. Тезисы докладов и выступлений IV Российского философского конгресса (Москва, 24-28 мая 2005 г.): В 5 т. Т.2. — Москва, 2005

Resursi internetā par šo tēmu