Džans Dzajs

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 31. marts, plkst. 10.13, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Čžandzajs jeb Čžandzihou (1020.-1077.), saukts arī par Skolotāju Hencuju – filosofs, viens no neokonfuciānisma pamatlicējiem. Dzimis 1020. gadā Kaifinā, Henaņas provincē, Sunu impērijā. Visai agri pameta dzimto pilsētu un pārcēlās uz dzīvi Čaņjanā (mūsd. Siaņa, Šeņsi provincē). Būdams "policijas" priekšnieka dēls, kopš bērnības apguva cīņas māku, kurā bija sasniedzis ievērojamus rezultātus. 21 gadu vecumā vērsies pie pazīstamā zinātnieka un ierēdņa Faņdžunjana (989.-1052.), kurš to pieņēma par savu skolnieku.

Saskaņā ar viņa mācību viss, kas pasaulē pastāv, veidots no pirmmatērijas cji, kurai piemīt gan kustības, gan miera stāvokļa daba. Viss radies no pirmstāvokļa jeb „lielā tukšuma“. Pamatmatērija izklīda lielajā tukšumā, pakāpeniski sabiezējot, kā ūdens sasalstot pārvēršas ledū. Cji koncentrēšanās un izkliedēšanās nosaka visu parādību un lietu rašanos un izzušanu. Lielu nozīmi Čžanczjans piešķīra jēdzienam dao, ar kuru apzīmēja cji mainīšanās un pārvēršanās procesu. Pirmmatērijas kustība un maiņa balstīta uz divu pretstatu – pozitīvā „jan“ un negatīvā „“ – mijiedarbību. To vienība ir dao jeb „dižā harmonija“. Dabā notiekošais nav haoss, bet to nosaka li likums, kas piemīt pirmmatērijai cji. Šis likums nav atkarīgs no cilvēku gribas un tā to nevar ietekmēt. Apkārtējā daba ir „sakne“ un prāts ir tās radīts. Sajūtas ir izziņas avots, ar kura palīdzību cilvēks dibina sakarus ar ārpasauli. Savukārt dao izzināšana nebalstās uz juteklisko pieredzi.

Zināmākie darbi:

  • Čženmen (Jaunības dumjības labošana)
  • Simin (Rietumu piezīmes)
  • Czinsjue liku (Klasikas studiju principi)
  • Išou (Pārmaiņu grāmatas komentāri)

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64. lpp.

  • Chan Wing-Tsit. A source book in Chinese philosophy. - Princeton, 1963, P. 495-517

  • Forke A., Geschichte der neueren chinesischen Philosophie. - Hamburg, 1938, S. 56-69

  • Конрад Н.И., Философия китайского Возрождения (О Сунской школе). / Запад и Восток, [2 изд.], - Москва, 1972

Resursi internetā par šo tēmu