Atšķirības starp "Džu Sji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Džusi''' (ķīn. 朱熹, piņj. ''Zhū Xī'', 1130.-1200.) – filosofs, [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] skolas pārstāvis. Dzīvoja un strādāja [[Sunu impērija|Sunu impērijā]]. Sistematizēja [[Konfuciānisms|konfuciānisma]] idejas. [[Budisms|Budisma]] un [[Daoisms|daoisma]] ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam [[li]] nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. [[Lielā robeža]] rada kustības spēku [[jan]] un pasivitātes spēku [[iņ]], notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu [[cji]]. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai.
+
'''Džusi''' (ķīn. 朱熹, piņj. ''Zhū Xī'', 1130.-1200.) – filosofs, [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] skolas pārstāvis. Dzimis 1130. gada 18. oktobrī Jusji, Fudžaņas provincē, [[Sunu impērija|Sunu impērijā]]. Miris 1200. gada 23. aprīlī. Sistematizēja [[Konfuciānisms|konfuciānisma]] idejas. [[Budisms|Budisma]] un [[Daoisms|daoisma]] ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam [[li]] nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. [[Lielā robeža]] rada kustības spēku [[jan]] un pasivitātes spēku [[iņ]], notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu [[cji]]. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. aprīlis, plkst. 09.51

Džusi (ķīn. 朱熹, piņj. Zhū Xī, 1130.-1200.) – filosofs, neokonfuciānisma skolas pārstāvis. Dzimis 1130. gada 18. oktobrī Jusji, Fudžaņas provincē, Sunu impērijā. Miris 1200. gada 23. aprīlī. Sistematizēja konfuciānisma idejas. Budisma un daoisma ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam li nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. Lielā robeža rada kustības spēku jan un pasivitātes spēku , notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu cji. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64.-65. lpp.

  • Percy J. Bruce. Chu Hsi and His Masters. - Probsthain & Co., London, 1922
  • Daniel K. Gardner. Learning To Be a sage. - University of California Press, Berkeley, 1990

  • О сознании (Синь): Из философского наследия Чжу Си (Памятники письменности Востока. СХХII) - Восточная литература, Москва, 2002, C. 318
  • Мартынов А.С. Буддизм и конфуцианцы. Су Дун-по (1036-1101) и Чжу Си (1130-1200). / Буддизм, государство и общество в странах Центральной и Восточной Азии в средние века. - Наука, Москва, 1982, С. 206-316.

Resursi internetā par šo tēmu