Atšķirības starp "Dajananda Sarasvati" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mulšankars Dajananda''' (1824.-1883.) – filosofs. Pseidonīms Sarasvati. Dzīvojis un strādājis [[Britu impērija]]s Indijā.1875. gadā Bombejā izveidojis ''Arja samadž'' ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno [[Ārieši|āriešu]] reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt [[Hinduisms|hinduismu]] no viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar [[apgaismība]]s idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā [[Vēdas|vēdās]] ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija ''dvaita-vedantas'' piekritējs un centās uz šās mācības atziņu pamata "samierināt" visas sešas galvenās seno laiku filosofiskās sistēmas. Politikā bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] modeļa piekritējs.
+
'''Dajananda Sarasvati Snami''' jeb '''Mulšankars Tivari''' (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators. Dzimis Gudžaratas provincē, [[Britu impērija]]s Indijā. 1846. gadā pametis mājas un kļuvis par klaiņojošu askētu. 1860.-1863. gados bijis aklā [[guru]] Svami Viradžanandas skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem [[Islams|islama]], [[kristietība]]s, [[Budisms|budisma]], [[Džainisms|džainisma]] un [[Sikhisms|sikhisma]] kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis ''Arja samadž'' ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno [[Ārieši|āriešu]] reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt [[Hinduisms|hinduismu]] no viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar [[apgaismība]]s idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā [[Vēdas|vēdās]] ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija ''dvaita-vedantas'' skolas piekritējs. Politikā bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. aprīlis, plkst. 13.06

Dajananda Sarasvati Snami jeb Mulšankars Tivari (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators. Dzimis Gudžaratas provincē, Britu impērijas Indijā. 1846. gadā pametis mājas un kļuvis par klaiņojošu askētu. 1860.-1863. gados bijis aklā guru Svami Viradžanandas skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem islama, kristietības, budisma, džainisma un sikhisma kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis Arja samadž ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno āriešu reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt hinduismu no viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar apgaismības idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā vēdās ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija dvaita-vedantas skolas piekritējs. Politikā bija konstitucionālās monarhijas modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 69. lpp.

  • Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.

Resursi internetā par šo tēmu