Atšķirības starp "Dajananda Sarasvati" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Svami Dajananda Sarasvati''' jeb '''Mulšankars | + | '''Svami Dajananda Sarasvati''' jeb '''Mulšankars Trivedi''' (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators, literatūrā dēvēts par "indiešu Martinu Luteru". Dzimis 1824. gada vēlā rudenī Tankorā, Morvijas radžistē, Gudžaratas provincē, [[Britu impērija]]s Indijā, [[Brahmaņi|brahmaņu]] [[kasta]]s samavadinu apakškastas Karšahdži Laldži Trivedi un Amritas Benas ģimenē. 8 gadu vecumā izgājis [[upanajana]]s rituālu un saņēmis svēto auklu. Tomēr pēc tam Mulšankars neesot vis sūtīts skolā, bet gan izglītību guvis mājās, vispirms tēva, pēc tam privātskolotāja vadībā. 1846. gadā pametis mājas, iestājies Čaitanjas ubagotājmūku ordenī, pieņemot vārdu Šudha Čaitanja ("tīrā doma") un kļuvis par klaiņojošu askētu. 1848. gadā viņš nomainīja kongregācijas piederību, iestājoties Sarasvati sanjasinu ordenī, kas izcēlās ar īpaši striktiem askēzes priekšrakstiem. 1860.-1863. gados bijis aklā [[guru]] Svami Viradžanandas skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem [[Islams|islama]], [[kristietība]]s, [[Budisms|budisma]], [[Džainisms|džainisma]] un [[Sikhisms|sikhisma]] kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis ''Arja samadž'' ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno [[Ārieši|āriešu]] reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt [[Hinduisms|hinduismu]] no viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar [[apgaismība]]s idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā [[Vēdas|vēdās]] ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija ''dvaita-vedantas'' skolas piekritējs. Politikā bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 69. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 69. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Rai L.L. A History of the Arya Samaj. - Bombay, 1967 | ||
---- | ---- | ||
* Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с. | * Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. aprīlis, plkst. 13.34
Svami Dajananda Sarasvati jeb Mulšankars Trivedi (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators, literatūrā dēvēts par "indiešu Martinu Luteru". Dzimis 1824. gada vēlā rudenī Tankorā, Morvijas radžistē, Gudžaratas provincē, Britu impērijas Indijā, brahmaņu kastas samavadinu apakškastas Karšahdži Laldži Trivedi un Amritas Benas ģimenē. 8 gadu vecumā izgājis upanajanas rituālu un saņēmis svēto auklu. Tomēr pēc tam Mulšankars neesot vis sūtīts skolā, bet gan izglītību guvis mājās, vispirms tēva, pēc tam privātskolotāja vadībā. 1846. gadā pametis mājas, iestājies Čaitanjas ubagotājmūku ordenī, pieņemot vārdu Šudha Čaitanja ("tīrā doma") un kļuvis par klaiņojošu askētu. 1848. gadā viņš nomainīja kongregācijas piederību, iestājoties Sarasvati sanjasinu ordenī, kas izcēlās ar īpaši striktiem askēzes priekšrakstiem. 1860.-1863. gados bijis aklā guru Svami Viradžanandas skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem islama, kristietības, budisma, džainisma un sikhisma kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis Arja samadž ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno āriešu reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt hinduismu no viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar apgaismības idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā vēdās ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija dvaita-vedantas skolas piekritējs. Politikā bija konstitucionālās monarhijas modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 69. lpp.
- Rai L.L. A History of the Arya Samaj. - Bombay, 1967
- Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
- История философии. Т.4. М., 1959; Бродов В.В. Индийская философия Нового времени. М., 1967; Зарождение идеологии национально-освободительного движения (XIX-начало ХХ вв.). - Москва, 1973
- Челышев Е.П. Современная индийская литература вчера и сегодня. - Москва, 1989
