Atšķirības starp "Dajananda Sarasvati" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Svami Dajananda Sarasvati''' jeb '''Mulšankars Trivedi''' (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators, literatūrā dēvēts par "indiešu Martinu Luteru". Dzimis 1824. gada vēlā rudenī Tankorā, Morvijas radžistē, Gudžaratas provincē, [[Britu impērija]]s Indijā, [[Brahmaņi|brahmaņu]] [[kasta]]s samavadinu apakškastas Karšahdži Laldži Trivedi un Amritas Benas ģimenē. 8 gadu vecumā izgājis [[upanajana]]s rituālu un saņēmis svēto auklu. Tomēr pēc tam Mulšankars neesot vis sūtīts skolā, bet gan izglītību guvis mājās, vispirms tēva, pēc tam privātskolotāja vadībā. 1846. gadā pametis mājas, iestājies Čaitanjas ubagotājmūku ordenī, pieņemot vārdu Šudha Čaitanja ("tīrā doma") un kļuvis par klaiņojošu askētu. Laikabiedru vidū izcēlies ar milzīgo augumu, fizisku spēku un ļoti gaišu ādu. 1848. gadā viņš nomainīja kongregācijas piederību, iestājoties Sarasvati sanjasinu ordenī, kas izcēlās ar īpaši striktiem askēzes priekšrakstiem. 1860.-1863. gados bijis aklā [[guru]] Svami Viradžanandas (1797.-1868.) skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. Pēc tam, pieņēmis vārdu Dajananda, pārcēlies uz Agru, ceļojis pa visu Indostānas pussalu, mācoties un mācot, polemizē∆ot ar brahmaņiem. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem [[Islams|islama]], [[kristietība]]s, [[Budisms|budisma]], [[Džainisms|džainisma]] un [[Sikhisms|sikhisma]] kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis ''Arja samadž'' ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno [[Ārieši|āriešu]] reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret formālismu, elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt [[Hinduisms|hinduismu]] no [[Purānas|purānām]], komentāriem un viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar [[apgaismība]]s idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā [[Vēdas|vēdās]] ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija ''dvaita-vedantas'' skolas piekritējs. Daudz laika veltīja polemikai ar [[sekta]]ntiem (t.sk. [[Teozofija|teozofiem]], kurus uzskatīja par hinduismu nesaprotošiem mācības izkropļotājiem. Politikā bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts. Dzīves laikā 18 reizes mēģināts nogalināt. Miris 1883. gada 13. oktobrī Džodhpuras [[radža]]s pilī visai neskaidros apstākļos (literatūrā plaši izplatīts nepierādīts viedoklis par noindēšanu). | + | '''Svami Dajananda Sarasvati''' jeb '''Mulšankars Trivedi''' (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators, literatūrā dēvēts par "indiešu Martinu Luteru". Dzimis 1824. gada vēlā rudenī Tankorā, Morvijas radžistē, Gudžaratas provincē, [[Britu impērija]]s Indijā, [[Brahmaņi|brahmaņu]] [[kasta]]s samavadinu apakškastas Karšahdži Laldži Trivedi un Amritas Benas ģimenē. 8 gadu vecumā izgājis [[upanajana]]s rituālu un saņēmis svēto auklu. Tomēr pēc tam Mulšankars neesot vis sūtīts skolā, bet gan izglītību guvis mājās, vispirms tēva, pēc tam privātskolotāja vadībā. 1846. gadā pametis mājas, iestājies Čaitanjas ubagotājmūku ordenī, pieņemot vārdu Šudha Čaitanja ("tīrā doma") un kļuvis par klaiņojošu askētu. Laikabiedru vidū izcēlies ar milzīgo augumu, fizisku spēku un ļoti gaišu ādu. 1848. gadā viņš nomainīja kongregācijas piederību, iestājoties Sarasvati sanjasinu ordenī, kas izcēlās ar īpaši striktiem askēzes priekšrakstiem. 1860.-1863. gados bijis aklā [[guru]] Svami Viradžanandas (1797.-1868.) skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. Pēc tam, pieņēmis vārdu Dajananda, pārcēlies uz Agru, ceļojis pa visu Indostānas pussalu, mācoties un mācot, polemizē∆ot ar brahmaņiem. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem [[Islams|islama]], [[kristietība]]s, [[Budisms|budisma]], [[Džainisms|džainisma]] un [[Sikhisms|sikhisma]] kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis ''Arja samadž'' ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno [[Ārieši|āriešu]] reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret formālismu, elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt [[Hinduisms|hinduismu]] no [[Purānas|purānām]], komentāriem un viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar [[apgaismība]]s idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā [[Vēdas|vēdās]] ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija ''dvaita-vedantas'' skolas piekritējs. Daudz laika veltīja naidīgai polemikai ar [[sekta]]ntiem (t.sk. [[Teozofija|teozofiem]]), kurus uzskatīja par hinduismu nesaprotošiem mācības izkropļotājiem. Politikā bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts. Dzīves laikā 18 reizes mēģināts nogalināt. Miris 1883. gada 13. oktobrī Džodhpuras [[radža]]s pilī visai neskaidros apstākļos (literatūrā plaši izplatīts nepierādīts viedoklis par noindēšanu). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Swami Dayananda Saraswati. Thoughts and Principles. - Delhi, 1973 | * Swami Dayananda Saraswati. Thoughts and Principles. - Delhi, 1973 | ||
* Dayananda Saraswati. Devotional Texts of the Aryans. - Ghaziabad, 1972 | * Dayananda Saraswati. Devotional Texts of the Aryans. - Ghaziabad, 1972 | ||
| + | * Dayananda Saraswati. Commemoration Volume. - Ajmer, 1938 | ||
| + | * Dayananda Saraswati. Introduction to the Commentary of the Vedas. / Transl. by Ghazi Ram from Original Sanskrit. - Ajmer, 1925 | ||
* Rai L.L. A History of the Arya Samaj. - Bombay, 1967 | * Rai L.L. A History of the Arya Samaj. - Bombay, 1967 | ||
* The Autobiography of Dayananda Saraswati. - Manohar, 1987 | * The Autobiography of Dayananda Saraswati. - Manohar, 1987 | ||
| − | * Autobiography of Swami Dayananda Saraswati. /Ed. by K.C. Yadav. - | + | * Autobiography of Swami Dayananda Saraswati. /Ed. by K.C. Yadav. - Delhi, 1987 |
* Jordens J.T.F. Reconversion to Hinduism. The Shuddhi of the Arya Samaj. // Religion in South Asia. London, 1977. P.145-161 | * Jordens J.T.F. Reconversion to Hinduism. The Shuddhi of the Arya Samaj. // Religion in South Asia. London, 1977. P.145-161 | ||
* Jordens J.T.F. Dayananda Saraswati. His Life and Ideas. - London, 1978 | * Jordens J.T.F. Dayananda Saraswati. His Life and Ideas. - London, 1978 | ||
* Sri Aurobindo. Bankim-Tilak-Dayananda. - Calcutta, 1947 | * Sri Aurobindo. Bankim-Tilak-Dayananda. - Calcutta, 1947 | ||
* Sarda H.B. The Life of Dayananda Saraswati. - Ajmer, 1976 | * Sarda H.B. The Life of Dayananda Saraswati. - Ajmer, 1976 | ||
| + | * Andrews C.V. Swami Dayananda Saraswati. - Swami Dayananda. A Critical Review of his Career with a Short Life Sketch. - Calcutta, 1924 | ||
| + | * Parameshwaran G. Dayananda and Indian Problem. - Delhi, 1947 | ||
| + | * Aryabhivinaya. The Sadhana and the Havana of Shri Paramahansa Dayananda Saraswati. - Dehra Dun, 1942 | ||
---- | ---- | ||
* Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с. | * Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. aprīlis, plkst. 14.27
Svami Dajananda Sarasvati jeb Mulšankars Trivedi (1824.-1883.) – filosofs, reliģijas reformators, literatūrā dēvēts par "indiešu Martinu Luteru". Dzimis 1824. gada vēlā rudenī Tankorā, Morvijas radžistē, Gudžaratas provincē, Britu impērijas Indijā, brahmaņu kastas samavadinu apakškastas Karšahdži Laldži Trivedi un Amritas Benas ģimenē. 8 gadu vecumā izgājis upanajanas rituālu un saņēmis svēto auklu. Tomēr pēc tam Mulšankars neesot vis sūtīts skolā, bet gan izglītību guvis mājās, vispirms tēva, pēc tam privātskolotāja vadībā. 1846. gadā pametis mājas, iestājies Čaitanjas ubagotājmūku ordenī, pieņemot vārdu Šudha Čaitanja ("tīrā doma") un kļuvis par klaiņojošu askētu. Laikabiedru vidū izcēlies ar milzīgo augumu, fizisku spēku un ļoti gaišu ādu. 1848. gadā viņš nomainīja kongregācijas piederību, iestājoties Sarasvati sanjasinu ordenī, kas izcēlās ar īpaši striktiem askēzes priekšrakstiem. 1860.-1863. gados bijis aklā guru Svami Viradžanandas (1797.-1868.) skolnieks. Mathurā, studējis sanskrita gramatiku. Pēc tam, pieņēmis vārdu Dajananda, pārcēlies uz Agru, ceļojis pa visu Indostānas pussalu, mācoties un mācot, polemizē∆ot ar brahmaņiem. 1874. gadā publicēja savu zināmāko darbu "Satjartha prakaš" ("Patviesības gaisma"), kurā summē savu koncepciju, kurā ievērojamu vietu aizņem islama, kristietības, budisma, džainisma un sikhisma kritika. 1875. gadā Bombejā izveidojis Arja samadž ("āriešu brālība"), kas par savu uzdevumu izvirzīja "atgriešanos pie vēdām", t.i. seno āriešu reliģijas atjaunošanu. Vērsās pret formālismu, elku pielūgšanu, daudzdievību, māņticību utt., mēģinot attīrīt hinduismu no purānām, komentāriem un viduslaiku uzslāņojumiem. Dajanandas mācībā reliģiskais reformatorisms bija savienots ar apgaismības idejām. Propanējot vispārējas dabaszinātniskas izglītības nepieceišamību, viņš traktēja modernās zinātnes atziņas kā vēdās ietverto pamatpostulātu tālāku racionālu attīstību. Filosofijā Dajananda bija dvaita-vedantas skolas piekritējs. Daudz laika veltīja naidīgai polemikai ar sektantiem (t.sk. teozofiem), kurus uzskatīja par hinduismu nesaprotošiem mācības izkropļotājiem. Politikā bija konstitucionālās monarhijas modeļa piekritējs, nacionālists, krasi antibritiski orientēts. Dzīves laikā 18 reizes mēģināts nogalināt. Miris 1883. gada 13. oktobrī Džodhpuras radžas pilī visai neskaidros apstākļos (literatūrā plaši izplatīts nepierādīts viedoklis par noindēšanu).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 69. lpp.
- Swami Dayananda Saraswati. Thoughts and Principles. - Delhi, 1973
- Dayananda Saraswati. Devotional Texts of the Aryans. - Ghaziabad, 1972
- Dayananda Saraswati. Commemoration Volume. - Ajmer, 1938
- Dayananda Saraswati. Introduction to the Commentary of the Vedas. / Transl. by Ghazi Ram from Original Sanskrit. - Ajmer, 1925
- Rai L.L. A History of the Arya Samaj. - Bombay, 1967
- The Autobiography of Dayananda Saraswati. - Manohar, 1987
- Autobiography of Swami Dayananda Saraswati. /Ed. by K.C. Yadav. - Delhi, 1987
- Jordens J.T.F. Reconversion to Hinduism. The Shuddhi of the Arya Samaj. // Religion in South Asia. London, 1977. P.145-161
- Jordens J.T.F. Dayananda Saraswati. His Life and Ideas. - London, 1978
- Sri Aurobindo. Bankim-Tilak-Dayananda. - Calcutta, 1947
- Sarda H.B. The Life of Dayananda Saraswati. - Ajmer, 1976
- Andrews C.V. Swami Dayananda Saraswati. - Swami Dayananda. A Critical Review of his Career with a Short Life Sketch. - Calcutta, 1924
- Parameshwaran G. Dayananda and Indian Problem. - Delhi, 1947
- Aryabhivinaya. The Sadhana and the Havana of Shri Paramahansa Dayananda Saraswati. - Dehra Dun, 1942
- Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
- История философии. Т.4. М., 1959; Бродов В.В. Индийская философия Нового времени. М., 1967; Зарождение идеологии национально-освободительного движения (XIX-начало ХХ вв.). - Москва, 1973
- Челышев Е.П. Современная индийская литература вчера и сегодня. - Москва, 1989
