Atšķirības starp "Darvas dedzinātava" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* [http://virmus.ri.lv/index.php?akt=ob&menu=sub/13&img=013 "Sluju" darvas ceplis - Latvijas Etnogrāfiskais brivdabas muzejs] | * [http://virmus.ri.lv/index.php?akt=ob&menu=sub/13&img=013 "Sluju" darvas ceplis - Latvijas Etnogrāfiskais brivdabas muzejs] | ||
* [http://old.kimijas-sk.lv/izzinas_materiali/kimijas_vesture/kimijas_attistiba/1_3.php Ķīmija Kurzemes hercogistē - Ķīmijas skolotājs] | * [http://old.kimijas-sk.lv/izzinas_materiali/kimijas_vesture/kimijas_attistiba/1_3.php Ķīmija Kurzemes hercogistē - Ķīmijas skolotājs] | ||
| + | * [http://www.lamuhich.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=33&Itemid=24 Ķīmija Kurzemes hercogistē (1561-1795) - Latvijas ķīmijas vēstures muzejs] | ||
[[Kategorija:Izejvielas]] | [[Kategorija:Izejvielas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 10.26
Darvas dedzinātava, darvas ceplis jeb darvas tecinātava - ražotne kokogļu un darvas kā blakusprodukta ieguvei. Darvu tecināja dedzinot malku - sakraujot malkas sirpu, ko nosedza ar velenām - šādā bezgaisa vidē zem malkas noliktā silē tecēja darva, bet pati malka partapa kokoglēs. Dažkārt izmantoja arī no ķieģeļiem mūrētas krāsnis, kur krāsns apakšējā daļā bija caurums, pa kuru notecēja ūdens un darva no ķieģeļiem izveidotā tvertnē. No 1 stera malkas ieguva ap 40 kg darvas. Katram darvdeģim gadā bija jānodod 1 lastu darvas (t.s. 38 mucas, katrā 86 Rīgas stopi, t.i. 5036 litri). Darvu izmantoja galvenokārt kuģu un laivu darvošanai, bet kokogles - dzelzs ieguvei. Ražoja ne vien vietējam patēriņam, bet izveda arī uz ārzemēm. Laika posmā no 1492. līdz 1496. gadam no Livonijas uz Lībeku nosūtīja 940 lāstus sveķu un darvas. Ap 1500. gadu izvestā mežu produkcijas vērtība sasniedza 10-12% no kravas kopvērtības. Pēc Zundas muitas reģistra laikā no 1562. līdz 1569. gadam izveda 10128 lāstus pelnu un darvu. XVII gs. Kurzemes hercogistē darbojušies gandrīz 100 darvas cepļi.
