Diakons

Diakons (gr. diakonos - kalps) - pirmajās kristiešu kopienās bīskapa palīgs karitatīvajā darbā; vēlāk klēriķa pēdējā iesvētības pakāpe pirms priesterības, priestera palīgs.

• Pareizticīgo Baznīcā - diakoniem kā pašai zemākai priesterības pakāpei nav tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumus, kā arī administrēt sakramentus. Diakoni palīdz bīskapiem un priesteriem dievkalpojumu noturēšanā. Ar bīskapa vai priestera svētību viņi notur dažās lūgšanas un lasa svētos Rakstus. Galveno diakonu, kas atrodas bīskapa rīcībā, sauc par protodiakonu (pirmo diakonu).

Subdiakons (lat. sub - zem) - diakona palīgs, vietnieks.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992, 331. lpp.