Atšķirības starp "Diogens no Sinopes" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Diogens.jpg|right|thumb|200px|Diogens)]] | [[Attēls:Diogens.jpg|right|thumb|200px|Diogens)]] | ||
| − | '''Diogens no Sinopas''' jeb '''Diogens kiniķis''' (~404.-323. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Antistens no Atēnām|Antistena]] skolnieks. Dzimis apmēram 404. gadā p.m.ē. Sinopē ([[Mazāzija|Jonijā]]). Miris 323. gadā p.m.ē. Korintā. Atzina tikai atsevišķo, kritizēdams [[Platons|Platona]] mācību par idejām kā vispārīgām būtībām. Noraidīja civilizācijas materiālos sasniegumus, | + | '''Diogens no Sinopas''' jeb '''Diogens kiniķis''' (~404.-323. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Antistens no Atēnām|Antistena]] skolnieks. Dzimis apmēram 404. gadā p.m.ē. Sinopē ([[Mazāzija|Jonijā]]). Miris 323. gadā p.m.ē. Korintā. Atzina tikai atsevišķo, kritizēdams [[Platons|Platona]] mācību par idejām kā vispārīgām būtībām. Noraidīja civilizācijas materiālos sasniegumus, kritizēja sabiedrības diferenciāciju pēc mantas, aicinot aprobežoties tikai ar nepieciešamo. Reliģijas jautājumos noraidīja daudzdievību un reliģiskos kultus, uzskatīdams tos par liekiem un cilvēku izdomātiem. Tradīcija piedēvē viņam autoritāšu ignorēšanu un vispārpieņemto sabiedriskās uzvedības normu nicināšanu (lai demonstrētu, cik maz cilvēkam nepieciešams, lai normāli dzīvotu, apmeties uz dzīvi tukšā vīna mucā). [[Antīkā filosofija|Antīkās filozofijas]] virzienu, jeb skolu, kuras spožākais pārstāvis ir Diogens un kurā parasti iekļauj arī Antistenu un viņa skolniekus – Kratētu, Hiparhiju u.c., - mūsdienu Rietumu filosofijas tradīcijā pieņemts dēvēt par „[[Kinisms|kinismu]]”, bet tās pārstāvjus – par „kiniķiem” (no vārda „kion”, „kanis” – „suns”). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. maijs, plkst. 15.24
Diogens no Sinopas jeb Diogens kiniķis (~404.-323. g.p.m.ē.) - filosofs, Antistena skolnieks. Dzimis apmēram 404. gadā p.m.ē. Sinopē (Jonijā). Miris 323. gadā p.m.ē. Korintā. Atzina tikai atsevišķo, kritizēdams Platona mācību par idejām kā vispārīgām būtībām. Noraidīja civilizācijas materiālos sasniegumus, kritizēja sabiedrības diferenciāciju pēc mantas, aicinot aprobežoties tikai ar nepieciešamo. Reliģijas jautājumos noraidīja daudzdievību un reliģiskos kultus, uzskatīdams tos par liekiem un cilvēku izdomātiem. Tradīcija piedēvē viņam autoritāšu ignorēšanu un vispārpieņemto sabiedriskās uzvedības normu nicināšanu (lai demonstrētu, cik maz cilvēkam nepieciešams, lai normāli dzīvotu, apmeties uz dzīvi tukšā vīna mucā). Antīkās filozofijas virzienu, jeb skolu, kuras spožākais pārstāvis ir Diogens un kurā parasti iekļauj arī Antistenu un viņa skolniekus – Kratētu, Hiparhiju u.c., - mūsdienu Rietumu filosofijas tradīcijā pieņemts dēvēt par „kinismu”, bet tās pārstāvjus – par „kiniķiem” (no vārda „kion”, „kanis” – „suns”).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 88.-89. lpp.
- Sinopes Diogēns. Vēstules. / no krievu val. tulk. Garoza E. - Ramtai: Rīga, 2008. 91 lpp.
- Антология кинизма. / Нахов И. (составитель, автор, переводчик) - Терра: Москва, 1996, 432 стр., ISBN 5-300-00714-5
