Atšķirības starp "Divīzija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Divīzija''' (an. ''division'', fr. ''division'', vc. ''Division''; no lat. ''divisia'' - "atbalsts") - galvenais taktiskais formējums daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], paredzēts kaujas uzdevumu pildīšanai lielāku formējumu ([[Korpuss|korpusu]] vai dzivīziju grupu sastāvā. Sīkāk parasti sasadalīta [[Pulks|pulkos]] un [[Bataljons|bataljonos]], kas dažkārt apvienoti [[Brigāde|brigādēs]], un ko pastiprina citu ieroču šķiru apakšvienības, nodrošinot kaujas un aizmugures atbalstu. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē ''divīziju'' [[ģenerālmajors]]. [[Armija]]s dalījums ''divīzijās'' pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs.
 
'''Divīzija''' (an. ''division'', fr. ''division'', vc. ''Division''; no lat. ''divisia'' - "atbalsts") - galvenais taktiskais formējums daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], paredzēts kaujas uzdevumu pildīšanai lielāku formējumu ([[Korpuss|korpusu]] vai dzivīziju grupu sastāvā. Sīkāk parasti sasadalīta [[Pulks|pulkos]] un [[Bataljons|bataljonos]], kas dažkārt apvienoti [[Brigāde|brigādēs]], un ko pastiprina citu ieroču šķiru apakšvienības, nodrošinot kaujas un aizmugures atbalstu. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē ''divīziju'' [[ģenerālmajors]]. [[Armija]]s dalījums ''divīzijās'' pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs.
  
[[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā, apvienojot 2 [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] brigādes (kātrā 4 pulki), izveidoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusa sastāvā Latviešu strēlnieku divīziju (komandieris ģen. A.Misiņš, štāba priekšnieks pulkvežleitnants R.Bangerskis). Ar Latvijas armijas virspavēlnieka pavēli 1919. gada 15. jūlijā arī Latvijas armijā tika izveidotas 4 divīzijas - [[Kurzemes divīzija]], [[Vidzemes divīzija]], [[Latgales divīzija]] un [[Zemgales divīzija]], - kas ņēma dalību [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]].
+
[[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā
 
+
* [[Vācijas impērija]]s armijā:
=== 1. Pasaules kara laikā ===
+
** '''kājnieku divīzija''' - 2 kājnieku brigādes un [[artilērijas brigāde]].
 
 
 
* [[Krievijas impērija]]s armijā:  
 
* [[Krievijas impērija]]s armijā:  
 
** '''kājnieku divīzija''' - 2 [[kājnieku brigāde]]s (katrā 2 [[Pulks|kājnieku pulki]]). Kara laikā divīzijā bija 12 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 18 virsnieki, 981 instruktors un kareivis;
 
** '''kājnieku divīzija''' - 2 [[kājnieku brigāde]]s (katrā 2 [[Pulks|kājnieku pulki]]). Kara laikā divīzijā bija 12 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 18 virsnieki, 981 instruktors un kareivis;
 
** '''kavalērijas divīzija''' - 4 pulki, [[kavalērijas artilērijas divizions]] (4 [[baterija]]s ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
 
** '''kavalērijas divīzija''' - 4 pulki, [[kavalērijas artilērijas divizions]] (4 [[baterija]]s ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
* [[Vācijas impērija]]s armijā:
+
** '''latviešu strēlnieku divīzija''' - apvienojot 2 [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] brigādes (kātrā 4 pulki), izveidoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusa sastāvā [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] divīziju. Ar [[Latvijas armija]]s virspavēlnieka pavēli 1919. gada 15. jūlijā tika izveidotas 4 divīzijas (katra sastāvēja no 3 kājnieku pulkiem,1 artilērijas pulka un 1 kavalērijas eskadrona) - [[Kurzemes divīzija]], [[Vidzemes divīzija]], [[Latgales divīzija]] un [[Zemgales divīzija]], - kas ņēma dalību [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]].
** '''kājnieku divīzija''' - 2 kājnieku brigādes un [[artilērijas brigāde]].
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 08.52

Divīzija (an. division, fr. division, vc. Division; no lat. divisia - "atbalsts") - galvenais taktiskais formējums daudzu valstu bruņotajos spēkos, paredzēts kaujas uzdevumu pildīšanai lielāku formējumu (korpusu vai dzivīziju grupu sastāvā. Sīkāk parasti sasadalīta pulkos un bataljonos, kas dažkārt apvienoti brigādēs, un ko pastiprina citu ieroču šķiru apakšvienības, nodrošinot kaujas un aizmugures atbalstu. Personālsastāvā mūsdienās vidēji 12 000-24 000 cilvēku, komandē divīziju ģenerālmajors. Armijas dalījums divīzijās pirmo reizi ieviests Francijā XVII gs.

1. Pasaules kara laikā

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 448 lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 111. lpp.

  • Histories of the two hundred and fifty one divisions of the German Army which participated in the war (1914-1918). - Reprint: London, 1989
  • Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
  • Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
  • Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8

Resursi internetā par šo tēmu