Atšķirības starp "Dobrinas Zobenbrāļu ordenis" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. novembris, plkst. 14.24

Dobrinas zobenbrāļu ordenis

pastāv	1228.-1235.
devīze	...
sizerens	Mazovijas kņazs
hierarhija	mestrs pārraugs jeb lielkomturs mantzinis kasieris provinces mestrs padomnieks komturs fogts brālis bruņinieks līdzbrālis pusbrālis jeb seržants

Kristus bruņniecības brālība Dobrinā, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos) – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina virs Vislas mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis (ar templiešu statūtiem) senprūšu kristīšanai. Precīzs Ordeņa dibināšanas datums un pat gads nav zināms. Ir ziņas, ka šī bruņinieku brālība pastāvējusi jau 1212. gadā, taču kā ordeni to apstiprinājis pāvests Gregors IX 1228. gadā, kad Prūsijas bīskaps Kristians to ataicināja palīgā aizsargāt zemi no senprūšu sirotājiem. Par Ordeņa aizbildni kļuva Mazovijas kņazs Konrads. Mazovijā ieradās 15 brāļi-bruņinieki kāda Bruno vadībā, kur jaundibinātā Ordeņa rīcībā knazs nodeva Dobrinas pili (vāc. Dobrin, pol. Dobrzyń nad Wisłą) Vislas upes labajā krastā. Bez tam Ordenī iestājās vairāki Meklenburgas slāvu bruņinieki no Šverinas bīskapa svītas. Dobrinas zobenbrāļu ordenis saglabāja Kristus karotāju krāsas un simboliku - baltas mantijas un sarkans vertikāls zobens, līdzīgi kā Livonijas zobenbrāļu ordenī - tikai krusta vietā lika zvaigzni. Jau pirmajā kaujā ar senprūšiem brāļi cieta sakāvi un turpmākajā laikā nekādas svarīgas militāras nozīmes. 1235. gadā Dobrinas zobenbrāļu ordenis tika likvidēts, tā īpašumus pārņēma Teitoņu ordenis, inkorporējot savās sastāvā arī zobenbrāļus.

Ordeņa nosaukums citās valodās:

• vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Dobrin, arī Orden von Dobrin
• pol. Zakon Rycerzy Chrystusa z Dobrzynia, arī Zakon Dobrzyński
• angl. The Order of Dobrzyń
• fr. L’Ordre de Dobrin,arī Frères de Dobrin
• kr. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии, arī Добринский орден vai Добжинский орден

Komentāri

Poļu historiogrāfijā pieņemts rekonstruēt Ordeņa simbolikā esošo zvaigzni kā sešstūru (Pawel Pizunski. Krzyzacy od A do Z, Leksykon. - Skarszewy, 1999., 44.; Edward Potkowski. Zakony rycerskie. - Warszawa, 1995., 517.), kā t.s. Dāvida zvaigzni, taču avotos tās attēla nav, savukārt Prūsijas mestra Hermaņa fon Balkes (1230.-1239.) zīmogā attēlota 8 staru zvaigzne.

1237. gadā par disciplināriem pārkāpumiem to lielākā daļa it kā tika padzīta no ordeņa un iestājās Joanītu ordenī, kura pils 1198. gadā bija uzcelta Vislas lejtecē. Lielākā daļa kritusi kaujā pie Lignicas.

Literatūra

• Zachorowski S. Studia do dziejow wieku 13. Washington pierwszej jego polowie. T. XXXV. Krakow, 1921. S. 72 - 201.
• Biskup Marian, Labuda Gerard. Dzieje Zakonu Krzyzackiego w Prusach. - Gdansk, 1985. S. 91.
• Ketrzynski W. О powolaniu krzyzakowprzez ksiecia Konrada. - Krakow, 1903. T. 45. S. 125 - 230.

Resursi internetā par šo tēmu

• Жалованная грамота князя рыцарям Добжиньского ордена 8 марта 1237 года
• Бахтин А.П. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии
• Yuri Yashnev. Добринский орден
• Николай Ерошин. Хроника земли Прусской. Берлин. 1993