Atšķirības starp "Donas kazaki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cosaques.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | [[Attēls:Cosaques.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | ||
| − | '''Donas kazaki''' jeb '''Dokas kazaku karaspēks''' (kr. ''Донское казачье войско | + | '''Donas kazaki''' jeb '''Dokas kazaku karaspēks''' (kr. ''Донское казачье войско'') - Donas upes baseina [[Kazaki|kazaku]] apdzīvotā teritorija (152 700 km² jeb 143 128 [[Versts|vrs]]²) ar savu pašpārvaldi un tās [[armija]] laikā no 1786. gada līdz 1920. gadam. Atradās [[Krievijas impērija]]s Eiropas daļas dienvidaustrumos, starp 46°7' un 51°18' z.pl. 37° un 45° a.g. Robežojās ziemeļos ar Voroņežas un Saratovas [[Guberņa|guberņām]], austrumos - Saratovas un Astrahaņas guberņām, dienvidos - Stavropoles guberņu, Kubaņas [[Apgabals|apgabalu]] un Azovas jūru, rietumos - Jekaterinoslavskas, Harkovas un Voroņežas guberņām. Iekļāvās [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kā teritoriāli administratīva vienība "Donas karaspēka zeme" (''земля Войска Донского'') ar savu pašpārvaldi 1786. gadā, bet 1870.-1920. gados tas bija "Donas karaspēka apgabals (''Область Войска Донского''). 1897. gadā teritorijā bija aptuveni 2 500 000 iedzīvotāju, no kuriem 320 000 dzīvoja pilsētās. |
| − | + | Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Donas kazaki sava [[Atamans|atamana]] [[Krasnovs Pjotrs|P.Krasnova]] (''Петр Краснов'') vadībā devās karagājienā uz Petrogradu. Pēc tā izgāšanās izsludināja Visuarenā Donas karaspēka (''Всевеликое Войско Донское'') autonomiju līdz leģitīmas varas atjaunošanai valstī. Augstākā vara bija vēlētam atamanam, padomdevēja un izpildvara - vēlētais padomei jeb "Lokam" (''Круг''). Autonomijas karogs bija trikolors: zils, dzeltens un sarkans (kas simbolizējis 3 tautu - kazaku, kirgīūzu un krievu - vienotību Donas zemē). 1920. gadā ''Donas kazaku'' juridiski noteiktais īpašas iedzīvotāju kategorijas statuss tika anulēts. | |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. jūlijs, plkst. 10.46
Donas kazaki jeb Dokas kazaku karaspēks (kr. Донское казачье войско) - Donas upes baseina kazaku apdzīvotā teritorija (152 700 km² jeb 143 128 vrs²) ar savu pašpārvaldi un tās armija laikā no 1786. gada līdz 1920. gadam. Atradās Krievijas impērijas Eiropas daļas dienvidaustrumos, starp 46°7' un 51°18' z.pl. 37° un 45° a.g. Robežojās ziemeļos ar Voroņežas un Saratovas guberņām, austrumos - Saratovas un Astrahaņas guberņām, dienvidos - Stavropoles guberņu, Kubaņas apgabalu un Azovas jūru, rietumos - Jekaterinoslavskas, Harkovas un Voroņežas guberņām. Iekļāvās Krievijas impērijā kā teritoriāli administratīva vienība "Donas karaspēka zeme" (земля Войска Донского) ar savu pašpārvaldi 1786. gadā, bet 1870.-1920. gados tas bija "Donas karaspēka apgabals (Область Войска Донского). 1897. gadā teritorijā bija aptuveni 2 500 000 iedzīvotāju, no kuriem 320 000 dzīvoja pilsētās.
Pēc Oktobra revolūcijas Donas kazaki sava atamana P.Krasnova (Петр Краснов) vadībā devās karagājienā uz Petrogradu. Pēc tā izgāšanās izsludināja Visuarenā Donas karaspēka (Всевеликое Войско Донское) autonomiju līdz leģitīmas varas atjaunošanai valstī. Augstākā vara bija vēlētam atamanam, padomdevēja un izpildvara - vēlētais padomei jeb "Lokam" (Круг). Autonomijas karogs bija trikolors: zils, dzeltens un sarkans (kas simbolizējis 3 tautu - kazaku, kirgīūzu un krievu - vienotību Donas zemē). 1920. gadā Donas kazaku juridiski noteiktais īpašas iedzīvotāju kategorijas statuss tika anulēts.
