Atšķirības starp "Draudzes konvents" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Draudzes konvents''' - [[draudze]]s pārvaldes institūcija [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1819. gada 26. marta [[Vidzemes zemnieku likumi]] noteica ''draudzes konventa'' funkcijas: iecelt un atcelt draudzes skolotāju kā arī noteikt [[Mācītājs|mācītāja]] un [[Ķesteris|ķestera]] atalgojumu naudā un graudā. 1870. gadā Vidzemes [[guberņas valde]] noteica, ka ''draudzes konventā'' muižnieku un zemnieku delegātiem jābūt vienādā skaitā (zemnieku delegāti no katra [[Pagasts|pagasta]] pa vienam). XIX-XX gs. mijā ''draudzes konvents'' pārzināja [[draudzes skola]]s un ceļus, pieņēma darbā draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus. | + | '''Draudzes konvents''' - [[draudze]]s pārvaldes institūcija [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] no XVIII gs. 1819. gada 26. marta [[Vidzemes zemnieku likumi]] noteica ''draudzes konventa'' funkcijas: iecelt un atcelt draudzes skolotāju kā arī noteikt [[Mācītājs|mācītāja]] un [[Ķesteris|ķestera]] atalgojumu naudā un graudā. 1870. gadā Vidzemes [[guberņas valde]] noteica, ka ''draudzes konventā'' muižnieku un zemnieku delegātiem jābūt vienādā skaitā (zemnieku delegāti no katra [[Pagasts|pagasta]] pa vienam). XIX-XX gs. mijā ''draudzes konvents'' pārzināja [[draudzes skola]]s un ceļus, pieņēma darbā draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 21. oktobris, plkst. 07.37
Draudzes konvents - draudzes pārvaldes institūcija Vidzemes guberņā no XVIII gs. 1819. gada 26. marta Vidzemes zemnieku likumi noteica draudzes konventa funkcijas: iecelt un atcelt draudzes skolotāju kā arī noteikt mācītāja un ķestera atalgojumu naudā un graudā. 1870. gadā Vidzemes guberņas valde noteica, ka draudzes konventā muižnieku un zemnieku delegātiem jābūt vienādā skaitā (zemnieku delegāti no katra pagasta pa vienam). XIX-XX gs. mijā draudzes konvents pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma darbā draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 139. lpp.
