Dreļļi

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 20.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dreļļi (no lejasvāc. drelle) - karagūstekņi vai parādu vergi mūsdienu Latvijas teritorijā līdz XV gs., absolūti beztiesiski, pielīdzināmi kustamajam īpašumam, nonākuši šajā statusā visbiežāk parādos krišanas, kriminālsoda, karagūsta ceļā. Vēstures avotos pieminēti galvenokārt rietumu novados. 25.10.1424. Valkas landtāgs ierobežoja maksimālo atrašanās drellībā laiku līdz 10 gadiem, atļaujot katru nenokalpotu gadu izpirkt ar vienu sudraba marku. XV gs. otrajā pusē dreļļi praktiski vairs nebija sastopami. Daļa Livonijas parādu dreļļu kļuva par vēlākajiem muižas kalpiem. Šķiet, ka no viņiem izveidojās jauna Livonijas zemnieku kategorija: XV gs. beigās un XVI gs. minētie vienkāji (Einfussling) vai iebūvieši (hortulanus, Ebow) - galvenokārt uz zemes nometināti bezzemnieki.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu