Atšķirības starp "Dunteni" versijām
m |
m |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Dunten_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Dunten_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | grāfi fon '''Dunteni''' (vc. ''von Dunten'', kr. ''фон Дунтены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un Viļņas guberņās. | + | [[Attēls:Graf_Dunten_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] |
| + | baroni un grāfi fon '''Dunteni''' (vc. ''von Dunten'', kr. ''фон Дунтены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un Viļņas guberņās. | ||
| − | + | Pirmie Dunteni ieradās Baltijā XVI gs. pirmajā pusē, 1663. gadā majors Gothards Dunte (''Gotthard Dunte'') saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1747. gadā dzimta sāk dēvēties kā fon Dunteni no Duntes (''von Dunten a.d.H. Ruthern''). 1787. gadā Krievijas armijas kapteinis Otto Magnuss fon Duntens (''Otto Magnus von Dunten'', 1722.-1799.) saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (1852. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). | |
| + | |||
| + | 1898. gadā dzimtas atzars '''fon Dunteni baroni Dalviki''' (''von Dunten Baron von Dalwigk zu Lichtenfels und Schauenburg'') tika ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | |||
| + | Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru un, šķiet, šajā ziņā guba zināmus panākumus, jo ne velti 1796. gadā Krievijas impērijas Suzdaļas kājnieku pulks tika pārdēvēts par ģenerālmajora fon Duntena musketieru pulku (''мушкетерский полк генерал-майора фон Дунтена''). Krievijas impērijā dzimta aprāvās 1878. gadā. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), Nurmuiža (''Nurmis''), Sējas (''Zoegenhof''), Grāves, Dūjas, Tīnūžu (''Lindenberg'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 8. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://gerbovnik.ru/arms/4615.html Герб графов Дунтенов] | * [http://gerbovnik.ru/arms/4615.html Герб графов Дунтенов] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2021. gada 23. oktobris, plkst. 14.33
baroni un grāfi fon Dunteni (vc. von Dunten, kr. фон Дунтены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Viļņas guberņās.
Pirmie Dunteni ieradās Baltijā XVI gs. pirmajā pusē, 1663. gadā majors Gothards Dunte (Gotthard Dunte) saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. 1747. gadā dzimta sāk dēvēties kā fon Dunteni no Duntes (von Dunten a.d.H. Ruthern). 1787. gadā Krievijas armijas kapteinis Otto Magnuss fon Duntens (Otto Magnus von Dunten, 1722.-1799.) saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu (1852. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).
1898. gadā dzimtas atzars fon Dunteni baroni Dalviki (von Dunten Baron von Dalwigk zu Lichtenfels und Schauenburg) tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru un, šķiet, šajā ziņā guba zināmus panākumus, jo ne velti 1796. gadā Krievijas impērijas Suzdaļas kājnieku pulks tika pārdēvēts par ģenerālmajora fon Duntena musketieru pulku (мушкетерский полк генерал-майора фон Дунтена). Krievijas impērijā dzimta aprāvās 1878. gadā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), Nurmuiža (Nurmis), Sējas (Zoegenhof), Grāves, Dūjas, Tīnūžu (Lindenberg) u.c. muižas.
