Atšķirības starp "Ekloga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ekloga''' (no gr. ''eklogē'' - "izlase") - viena vai vairāku autoru darbu izlase, ko kāds apkopojis savām vajadzībām. Literatūrā ar jēdzienu "ekloga" pieņemts apzīmēt VIII gs. vidū izdotu [[Bizantija]]s likumu krājumu "Lielā Justiniāna institūciju, digestu, kodeksa un novelu izlase īsumā, ko ar pārlabojumiem cilvēku mīlestības garā sastādījuši gudrie un dievbijīgie imperatori Leons un Konstantīns". Bez šīs "oficiālās ''eklogas'' sastopamas arī:
+
'''Ekloga''' (no gr. ''ἐκλογὴ, eklogē'' - "izlase") - viena vai vairāku autoru darbu izlase, ko kāds apkopojis savām vajadzībām. Literatūrā ar jēdzienu "ekloga" pieņemts apzīmēt VIII gs. vidū izdotu [[Bizantija]]s likumu krājumu "Lielā Justiniāna institūciju, digestu, kodeksa un novelu izlase īsumā, ko ar pārlabojumiem cilvēku mīlestības garā sastādījuši gudrie un dievbijīgie imperatori Leons un Konstantīns". Bez šīs "oficiālās ''eklogas'' sastopamas arī:
 
* saīsinātā ekloga (''eklogē privata'') - oficiālās ''eklogas'' privāts apstrādājums;
 
* saīsinātā ekloga (''eklogē privata'') - oficiālās ''eklogas'' privāts apstrādājums;
 
* paplašinātā ekloga (''eklogē privata aucta'') - plašāks oficiālās ''eklogas'' privāts apstrādājums.
 
* paplašinātā ekloga (''eklogē privata aucta'') - plašāks oficiālās ''eklogas'' privāts apstrādājums.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 16. decembris, plkst. 08.40

Ekloga (no gr. ἐκλογὴ, eklogē - "izlase") - viena vai vairāku autoru darbu izlase, ko kāds apkopojis savām vajadzībām. Literatūrā ar jēdzienu "ekloga" pieņemts apzīmēt VIII gs. vidū izdotu Bizantijas likumu krājumu "Lielā Justiniāna institūciju, digestu, kodeksa un novelu izlase īsumā, ko ar pārlabojumiem cilvēku mīlestības garā sastādījuši gudrie un dievbijīgie imperatori Leons un Konstantīns". Bez šīs "oficiālās eklogas sastopamas arī:

  • saīsinātā ekloga (eklogē privata) - oficiālās eklogas privāts apstrādājums;
  • paplašinātā ekloga (eklogē privata aucta) - plašāks oficiālās eklogas privāts apstrādājums.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 165. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002
  • Max Kaser. Römisches Privatrecht. - C.H.Beck Verlag: München, 1971
  • Detlef Liebs. Römisches Recht. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1993

  • История Древнего Рима. Тексты и документы: Учебное пособие. (Ч.2.) - Москва, 2005
  • История римского права. / И. А. Покровский - Петроград, 2007

Resursi internetā par šo tēmu