Emīrs

Emīrs (ar. امير‎‎ - ’amīr - pavēlnieks, karavadonis) - tjurku ciltīs militārā vadoņa rangs, vēlāk augstākās aristokrātijas tituls. Vairākās valstis, izdalot emīriem iekarotās zemes, vietvalža rangā tika iecelts kāds no tiem ar titulu emīru emīrs (amir al umara). Ar laiku tituls sāka apzīmēt monarhu, kas pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas tituliem hercogs, kņazs. Emīra valdījums ir emirāts. Kalifāta laikā, lielvezira tituls bija emīru emīrs (امیر المراع — ’amīr al-umarā’), pēc statusa līdzvērtīgs Eiropas mažordoma titulam. Mūsdienās emīra tituls automātiski tiek piešķirts Saūdu Arābijas monarhu dēliem. Par emīriem dažkārt dēvē svētceļinieku grupu uz Meku grupu vadītājus.

Kalifs Umars ibn al Hatabs (581-644) sāka lietot titulu īstenticīgo emīrs (امیر المعمنین — ’amīr al-mu’minīn, t.i. īstenticīgo karavadonis). Bez Omeijādu dinastijas kalifiem sevi par īstenticīgo emīriem dēvēja arī Abasīdu dinastijas, Fatimīdu dinastijas un Almohadu dinastijas kalifi. Almoravīdu dinastijas un Merinīdu dinastijas valdnieki pieņēma titulu musulmaņu emīrs (امیر المسلمین — ’amīr al-muslimīn).

Persiešu tituls mirza ir saīsinājums no "emir zade" (امیر زادح — amir zâdah, emīra dēls).