Empedokls no Akragām
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 27. maijs, plkst. 12.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς, Empedokles; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās Sicīlijā (sengr. Ακράγας, Akragas, lat. Agrigentum). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.
- Empedocles. The Extant Fragments. / Maureen Rosemary Wright ed. - New Haven, 1981, ISBN 0-300-02475-4
- Peter Kingsley. Ancient Philosophy, Mystery, and Magic. Empedocles and Pythagorean Tradition. - Oxford, 1995, ISBN 0-19-814988-3
- Romain Rolland, Hans Leo Götzfried. Empedokles von Agrigent und das Zeitalter des Hasses. - Erlangen, 1947
