Empedokls no Akragām
Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς, Empedokles; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas (Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās 221. g.pm.ē. iekaroja romieši). Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās Sicīlijā (sengr. Ακράγας, Akragas, lat. Agrigentum). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.
- Empedocles. The Extant Fragments. / Maureen Rosemary Wright ed. - New Haven, 1981, ISBN 0-300-02475-4
- Peter Kingsley. Ancient Philosophy, Mystery, and Magic. Empedocles and Pythagorean Tradition. - Oxford, 1995, ISBN 0-19-814988-3
- Romain Rolland, Hans Leo Götzfried. Empedokles von Agrigent und das Zeitalter des Hasses. - Erlangen, 1947
Resursi internetā par šo tēmu
- Empedokles - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Empedocles (of Acragas) - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Empedocles. Fragments and Commentary. / Arthur Fairbanks, ed. and trans.
