Atšķirības starp "Engelharti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Engelhardt_Wappen.png|right|thumb|200px|bruņinieki]] | [[Attēls:Engelhardt_Wappen.png|right|thumb|200px|bruņinieki]] | ||
[[Attēls:Engelhardt_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Engelhardt_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni fon '''Engelharti''' (vc. ''von Engelhardt'', kr. ''фон Энгельгардт'') - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Livonijā pirmie Engelharti ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1747. gadā - Vidzemes, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu [[Barons|barona]] titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas komendants Gustavs fon Engelharts (''Gustav Friedrich von Engelhardt'', 1660–1722), [[Krievijas impērijas Senāts|senators]] Vasilijs fon Engelharts (''Василий Васильевич Энгельгардт'', 1758-1789), ģeologs Otto fon Engelharts (''Otto Moritz Ludvig von Engelhardt'', 1778-1842), politiķis un sabiedrisks darbinieks [[Engelharts Otto|Otto Engelhards]] (''Otto, Baron von Engelhardt'', kr. ''Оттон Маврикиевич Энгельгардть''; 1860.-?), gleznotājs Roderihs fon Engelharts (''Roderich von Engelhardt''), cenzors Vidzemes guberņā Rūdolfs fon Engelharts (''Gotthard Gustav Rudolph von Engelhardt'', 1816-1851), [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] [[Engelharta eskadrons|kavalērijas nodaļas]] komandieris majors [[Engelharts Vilhelms fon|Vilhelms fon Engelharts]] (1862-1921). | + | baroni fon '''Engelharti''' (vc. ''von Engelhardt'', kr. ''фон Энгельгардт'') - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Livonijā pirmie Engelharti ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1745. gadā dzimta ierakstīta [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1841. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu [[Barons|barona]] titulu. |
| + | |||
| + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas komendants Gustavs fon Engelharts (''Gustav Friedrich von Engelhardt'', 1660–1722), [[Krievijas impērijas Senāts|senators]] Vasilijs fon Engelharts (''Василий Васильевич Энгельгардт'', 1758-1789), ģeologs Otto fon Engelharts (''Otto Moritz Ludvig von Engelhardt'', 1778-1842), politiķis un sabiedrisks darbinieks [[Engelharts Otto|Otto Engelhards]] (''Otto, Baron von Engelhardt'', kr. ''Оттон Маврикиевич Энгельгардть''; 1860.-?), gleznotājs Roderihs fon Engelharts (''Roderich von Engelhardt''), cenzors Vidzemes guberņā Rūdolfs fon Engelharts (''Gotthard Gustav Rudolph von Engelhardt'', 1816-1851), [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] [[Engelharta eskadrons|kavalērijas nodaļas]] komandieris majors [[Engelharts Vilhelms fon|Vilhelms fon Engelharts]] (1862-1921). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Engelhartu/Kujas (''Engelhardtshof''), Endzeles (''Henselshof''), Vecbornes (''Alt-Born''), Lasenbekas (''Lassenbeck''), Šenheidas (''Schönheyden''), Menģeles (''Altenwoga, Mengele''), Briģenes (''Brueggen''), Galēnu (''Golanhof''), Tabores (''Taborhof'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Engelhartu/Kujas (''Engelhardtshof''), Endzeles (''Henselshof''), Vecbornes (''Alt-Born''), Lasenbekas (''Lassenbeck''), Šenheidas (''Schönheyden''), Menģeles (''Altenwoga, Mengele''), Briģenes (''Brueggen''), Galēnu (''Golanhof''), Tabores (''Taborhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 07.36
baroni fon Engelharti (vc. von Engelhardt, kr. фон Энгельгардт) - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Livonijā pirmie Engelharti ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1868. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu barona titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas komendants Gustavs fon Engelharts (Gustav Friedrich von Engelhardt, 1660–1722), senators Vasilijs fon Engelharts (Василий Васильевич Энгельгардт, 1758-1789), ģeologs Otto fon Engelharts (Otto Moritz Ludvig von Engelhardt, 1778-1842), politiķis un sabiedrisks darbinieks Otto Engelhards (Otto, Baron von Engelhardt, kr. Оттон Маврикиевич Энгельгардть; 1860.-?), gleznotājs Roderihs fon Engelharts (Roderich von Engelhardt), cenzors Vidzemes guberņā Rūdolfs fon Engelharts (Gotthard Gustav Rudolph von Engelhardt, 1816-1851), Landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris majors Vilhelms fon Engelharts (1862-1921).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Engelhartu/Kujas (Engelhardtshof), Endzeles (Henselshof), Vecbornes (Alt-Born), Lasenbekas (Lassenbeck), Šenheidas (Schönheyden), Menģeles (Altenwoga, Mengele), Briģenes (Brueggen), Galēnu (Golanhof), Tabores (Taborhof) u.c. muižas.
