Engelharti
baroni fon Engelharti (vc. von Engelhardt, kr. фон Энгельгардт) - sena Šveices izcelsmes (Cīrihe) bruņniecības dzimta Livonijā, Polijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Jaroslavļa, Mogiļeva, Kurska, Jekaterinoslavska u.c.).
XIV gs. Heinrihs Engelharts avotos minēts kā Cīrihes rātskungs, bet gadsimta beigās Engelharti, līdz ar zemes īpašumu iegūšanu, parādās Silēzijā kā bruņņiecības kārtai piederoši. Livonijā pirmais Engelharts - Jurgens, - ieradās XV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasalis. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1868. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz mantojamu barona titulu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas komendants Gustavs fon Engelharts (Gustav Friedrich von Engelhardt, 1660–1722), senators Vasilijs fon Engelharts (Василий Васильевич Энгельгардт, 1758-1789), ģeologs Otto fon Engelharts (Otto Moritz Ludvig von Engelhardt, 1778-1842), politiķis un sabiedrisks darbinieks Otto Engelhards (Otto, Baron von Engelhardt, kr. Оттон Маврикиевич Энгельгардть; 1860.-?), gleznotājs Roderihs fon Engelharts (Roderich von Engelhardt), cenzors Vidzemes guberņā Rūdolfs fon Engelharts (Gotthard Gustav Rudolph von Engelhardt, 1816-1851), Landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris majors Vilhelms fon Engelharts (1862-1921).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Engelhartu/Kujas (Engelhardtshof), Endzeles (Henselshof), Vecbornes (Alt-Born), Lasenbekas (Lassenbeck), Šenheidas (Schönheyden), Menģeles (Altenwoga, Mengele), Briģenes (Brueggen), Galēnu (Golanhof), Tabores (Taborhof) u.c. muižas.
