Atšķirības starp "Epanagoga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Epanagoga''' (gr. ''Ἐπαναγωγή, Epanagoge'') - literatūrā bieži lietots '''Isagogas''' (''Εἰσαϒωϒή 'τοῦ νόμου, Isagoge tos nomos'' - "likumu pārstrādājums") apzīmējums, kas radies, aplami izlasot "Εἰσαϒωϒή". - 884.-886. gados [[Bizantija]]s tiesu sistēmas "[[Likumu revīzijas]]" (''Ανακάθαρσις των νόμων'') ietvaros izveidota jauna "[[Prohirons|Prohirona]]" redakcija: iecerēta kā reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem, sadalīta 40 [[Tituls|titulos]] (ievadā teikts, ka [[Anakatarse]]s gaitā "seno likumu gūzma" - πλάτος τῶν παλαιῶν νόμων - tika attīsrīta no uzslāņojumiem un neprecizitātēm, visu derīgo apvienojot 40 grāmatās). Sastādīta pēc Justiniāna I "[[Digestas|Digestu]]" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz [[baznīca|Baznīcu]] (2. un 3. tituli veltīti tikai Baznīcai un tās [[Patriarhs|patriarha]] statusam un tiesībām). ''Isagoga'' tā arī palika likumrojekta statusā un, turpinot likumu revīziju, tapa [[Basilikas]].  
+
'''Epanagoga''' (gr. ''Ἐπαναγωγή, Epanagoge'') - literatūrā bieži lietots '''Isagogas''' (''Εἰσαγωγή) 'τοῦ νόμου, Isagoge tos nomos'' - "likumu pārstrādājums") apzīmējums, kas radies, aplami izlasot "Εἰσαγωγή)". - 884.-886. gados [[Bizantija]]s tiesu sistēmas "[[Likumu revīzijas]]" (''Ανακάθαρσις των νόμων'') ietvaros izveidota jauna "[[Prohirons|Prohirona]]" redakcija: iecerēta kā reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem, sadalīta 40 [[Tituls|titulos]] (ievadā teikts, ka [[Anakatarse]]s gaitā "seno likumu gūzma" - πλάτος τῶν παλαιῶν νόμων - tika attīsrīta no uzslāņojumiem un neprecizitātēm, visu derīgo apvienojot 40 grāmatās). Sastādīta pēc Justiniāna I "[[Digestas|Digestu]]" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz [[baznīca|Baznīcu]] (2. un 3. tituli veltīti tikai Baznīcai un tās [[Patriarhs|patriarha]] statusam un tiesībām). ''Isagoga'' tā arī palika likumrojekta statusā un, turpinot likumu revīziju, tapa [[Basilikas]].  
  
 
Ir arī viedoklis, ka "Prohirons" un "Isagoga" tapa vienā laikā kā divu juristu komisiju veidoti projekti, un pieņemts ticis "Prohirons".
 
Ir arī viedoklis, ka "Prohirons" un "Isagoga" tapa vienā laikā kā divu juristu komisiju veidoti projekti, un pieņemts ticis "Prohirons".

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. decembris, plkst. 13.43

Epanagoga (gr. Ἐπαναγωγή, Epanagoge) - literatūrā bieži lietots Isagogas (Εἰσαγωγή) 'τοῦ νόμου, Isagoge tos nomos - "likumu pārstrādājums") apzīmējums, kas radies, aplami izlasot "Εἰσαγωγή)". - 884.-886. gados Bizantijas tiesu sistēmas "Likumu revīzijas" (Ανακάθαρσις των νόμων) ietvaros izveidota jauna "Prohirona" redakcija: iecerēta kā reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem, sadalīta 40 titulos (ievadā teikts, ka Anakatarses gaitā "seno likumu gūzma" - πλάτος τῶν παλαιῶν νόμων - tika attīsrīta no uzslāņojumiem un neprecizitātēm, visu derīgo apvienojot 40 grāmatās). Sastādīta pēc Justiniāna I "Digestu" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz Baznīcu (2. un 3. tituli veltīti tikai Baznīcai un tās patriarha statusam un tiesībām). Isagoga tā arī palika likumrojekta statusā un, turpinot likumu revīziju, tapa Basilikas.

Ir arī viedoklis, ka "Prohirons" un "Isagoga" tapa vienā laikā kā divu juristu komisiju veidoti projekti, un pieņemts ticis "Prohirons".

Literatūra par šo tēmu

  • Epanagoga. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu