Atšķirības starp "Epanagoga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
31. rindiņa: 31. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://www.reference-global.com/doi/abs/10.1515/byzs.1956.49.2.385 Scharf J. Photios und die Epanagoge]
 
* [http://www.reference-global.com/doi/abs/10.1515/byzs.1956.49.2.385 Scharf J. Photios und die Epanagoge]
 +
* [http://www.myriobiblos.gr/texts/german/troianos_nomos.html Prof. Spyridon Ν. Τrοianos. Nomos und Kanon in Byzanz]
 
* [http://deposit.ddb.de/ep/netpub/91/53/58/964585391/_data_dyna/_snap_stand_2001_04_19/Auditorium/RomRecht/SO1/InstJ_B1.htm Begriffe und Einteilungen des römischen Rechts.]
 
* [http://deposit.ddb.de/ep/netpub/91/53/58/964585391/_data_dyna/_snap_stand_2001_04_19/Auditorium/RomRecht/SO1/InstJ_B1.htm Begriffe und Einteilungen des römischen Rechts.]
 
* [http://books.google.lv/books?id=sq0BoMs861oC&pg=PA298&lpg=PA298&dq=procheiron++Léon+VI&source=bl&ots=kB9uwtykv8&sig=H3wGu5_UZv1LqTF0N4bJDotyBpI&hl=lv&ei=iWQKTdH3D4zqObzK9JoG&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=7&ved=0CEEQ6AEwBg#v=onepage&q&f=false Mathias Bernath. Historische Bücherkunde Südosteuropa.]
 
* [http://books.google.lv/books?id=sq0BoMs861oC&pg=PA298&lpg=PA298&dq=procheiron++Léon+VI&source=bl&ots=kB9uwtykv8&sig=H3wGu5_UZv1LqTF0N4bJDotyBpI&hl=lv&ei=iWQKTdH3D4zqObzK9JoG&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=7&ved=0CEEQ6AEwBg#v=onepage&q&f=false Mathias Bernath. Historische Bücherkunde Südosteuropa.]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. decembris, plkst. 20.38

Epanagoga (gr. Ἐπαναγωγή, Epanagoge - "pārstrādājumi, labojumi", jeb Εἰσαγωγή τοῦ νόμου, Epanagoge tos nomos - "likumu pārstrādājums") - 884.-886. gados Bizantijas tiesu sistēmas "Likumu revīzijas" (Ανακάθαρσις των νόμων) ietvaros izveidota jauna "Prohirona" redakcija: reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem. Sastādīta pēc Justiniāna I "Digestu" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz Baznīcu (viss 3. tituls veltīts Baznīcai un tās patriarha statusam un tiesībām). Epanagoga tā arī palika likumrojekta statusā un, turpinot likumu revīziju, tapa Bazilikas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu