Atšķirības starp "Epiktēts no Hierapoles" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
* [http://www.iep.utm.edu/e/epictetu.htm Epictetus - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://www.iep.utm.edu/e/epictetu.htm Epictetus - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/epictetus/ Epictetus - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/epictetus/ Epictetus - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enwiki/6140 Epictetus - Academic dictionaries and encyclopedias]
 
* [http://www.archive.org/details/epictetusdiscour01epicuoft Epictetus. The discourses as reported by Arrian, the manual, and fragments. Vol. 1 (1926)]
 
* [http://www.archive.org/details/epictetusdiscour01epicuoft Epictetus. The discourses as reported by Arrian, the manual, and fragments. Vol. 1 (1926)]
 
* [http://www.archive.org/details/epictetusdiscour02epicuoft Epictetus. The discourses as reported by Arrian, the manual, and fragments. Vol. 2 (1926)]
 
* [http://www.archive.org/details/epictetusdiscour02epicuoft Epictetus. The discourses as reported by Arrian, the manual, and fragments. Vol. 2 (1926)]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 15.41

Epiktets (lat. Epictetus, sengr. Έπίκτητος; ~50.-138.) - filosofs, stoicisma pārstāvis. Dzimis ap 50. gadu Hierapolē (Ἱεράπολις), Mazāzijā. Kā vergs pārdots uz Romas impēriju. Miris ap 138. gadu Nikopolē (Νικόπολις), Epirā (Ήπειρος, Ípiros, Balkānu pussalas rietumos). Savos darbos aplūkojis fiziku, loģiku un ētiku. Mācības patoss bija ētikā, proti, iekšējās brīvības koncepcijā. Uzskatīja, ka kungs var būt savu kaislību vergs un vergs var būt brīvs savā iekšējā garīgajā neatkarībā, taču šī brīvība nav sasniedzama, pārveidojot pasauli. Nevis pašas lietas, bet priekšstati par tām cilvēku dara laimīgu vai nelaimīgu, labais un ļaunais nav lietās, bet gan cilvēku attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgam ir katra cilvēka paša varā. Viņa mācība visai nopietni ietekmēja kristietības domas attīstību.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp.

  • Epictetus. Discourses. / ed. Robert F. Dobbin - Clarendon Press: Oxford, 1998, ISBN 0-19-823664-6
  • Anthony Arthur Long. Epictetus. A Stoic and Socratic Guide to Life. - Clarendon Press: Oxford, 2002. ISBN 0-19-924556-8

  • Epiktet. Vom Kynismus. / hrsg. Margarethe Billerbeck - Brill: Leiden, 1978, ISBN 90-04-05770-6
  • Epiktet. Handbüchlein der Moral und Unterredungen. / hrsg. Heinrich Schmidt, Neubearbeitung von Karin Metzler. - Kröner: Stuttgart, 1984, ISBN 3-520-00211-6
  • Epiktet, Teles, Musonius. Ausgewählte Schriften. / übers. und hrsg. von Rainer Nickel - Artemis & Winkler: München/Zürich, 1994, ISBN 3-7608-1679-7
  • Johannes Carl Gretenkord. Der Freiheitsbegriff Epiktets. - Studienverlag Brockmeyer: Bochum, 1981, ISBN 3-88339-167-0
  • Jackson Hershbell: The Stoicism of Epictetus. // Aufstieg und Niedergang der römischen Welt. II 36.3 - de Gruyter: Berlin/New York, 1989, S. 2148–2163. ISBN 3-11-010393-1
  • Amand Jagu: La Morale d'Epictète et le christianisme. // Aufstieg und Niedergang der römischen Welt. II 36.3 - de Gruyter: Berlin/New York, 1989, S. 2164–2199.

Resursi internetā par šo tēmu