Atšķirības starp "Epiktēts no Hierapoles" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
 
(4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Epiktets''' (lat. ''Epictetus'', sengr. ''Έπίκτητος''; ~50.-138.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Stoicisms|stoicisma]] pārstāvis. Dzimis ap 50. gadu Hierapolē (''Ἱεράπολις''), [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Kā [[vergs]] pārdots uz [[Senā Roma|Romas impēriju]]. Miris ap 138. gadu Nikopolē (''Νικόπολις''), Epirā (''Ήπειρος, Ípiros'', Balkānu pussalas rietumos). Savos darbos aplūkojis fiziku, loģiku un ētiku. Mācības patoss bija ētikā, proti, iekšējās brīvības koncepcijā. Uzskatīja, ka kungs var būt savu kaislību vergs un vergs var būt brīvs savā iekšējā garīgajā neatkarībā, taču šī brīvība nav sasniedzama, pārveidojot pasauli. Nevis pašas lietas, bet priekšstati par tām cilvēku dara laimīgu vai nelaimīgu, labais un ļaunais nav lietās, bet gan cilvēku attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgam ir katra cilvēka paša varā. Viņa mācība visai nopietni ietekmēja [[kristietība]]s domas attīstību.
+
'''Epiktēts''' (sengr. ''Έπίκτητος'', lat. ''Epictetus''; ~55.-138.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Stoicisms|stoicisma]] pārstāvis. Dzimis ap 55. gadu Hierapolē (''Ἱεράπολις''), [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Kā [[vergs]] pārdots uz [[Senā Roma|Romas impēriju]]. Atbrīvots pēc Nērona nāves, kad pie varas nāca imperators Domiciāns un Epiktēta saimnieks Epatroīds kā Nērona atbalstītājs tika sodīts ar nāvi. Tad Epiktēts guva iespēju skoloties pie tā laika stoiķiem – Eirata un Gaja Mūsonija Ruta. Miris ap 138. gadu Nīkopolē (''Νικόπολις''), Ēpeirā (''Ήπειρος'', Balkānu pussalas rietumos).
 +
Savos darbos aplūkojis fiziku, loģiku un ētiku. Mācības patoss bija ētikā, proti, iekšējās brīvības koncepcijā. Uzskatīja, ka kungs var būt savu kaislību vergs un vergs var būt brīvs savā iekšējā garīgajā neatkarībā, taču šī brīvība nav sasniedzama, pārveidojot pasauli. Nevis pašas lietas, bet priekšstati par tām cilvēku dara laimīgu vai nelaimīgu, labais un ļaunais nav lietās, bet gan cilvēku attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgam ir katra cilvēka paša varā. Viņa mācība visai nopietni ietekmēja [[kristietība]]s domas attīstību. Kijozava Manši (''Kiyozawa Manshi''), Jodo Šhinšu budisma reformētājs, citējis Epiktētu kā vienu no trim lielākajām autoritātēm, kas iespaidojušas viņa domāšanu un garīgo attīstību.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
8. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* Anthony Arthur Long. Epictetus. A Stoic and Socratic Guide to Life. - Clarendon Press: Oxford, 2002. ISBN 0-19-924556-8
 
* Anthony Arthur Long. Epictetus. A Stoic and Socratic Guide to Life. - Clarendon Press: Oxford, 2002. ISBN 0-19-924556-8
 
* Bonhöffer, Adolf Friedrich. The Ethics of the Stoic Epictetus. - Oxford, 2000. 335 pp. ISBN 978-0-8204-5139-8
 
* Bonhöffer, Adolf Friedrich. The Ethics of the Stoic Epictetus. - Oxford, 2000. 335 pp. ISBN 978-0-8204-5139-8
 +
* William O. Stephens. Stoic Ethics: Epictetus and Happiness as Freedom. - Continuum: London, 2007, ISBN 0-8264-9608-3
 
----
 
----
 
* Epiktet. Vom Kynismus. / hrsg. Margarethe Billerbeck - Brill: Leiden, 1978, ISBN 90-04-05770-6
 
* Epiktet. Vom Kynismus. / hrsg. Margarethe Billerbeck - Brill: Leiden, 1978, ISBN 90-04-05770-6
18. rindiņa: 20. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.philos.lv/Epiktets.html Epiktēts - biogrāfija un darbu fragmenti]
 +
----
 
* [http://www.archive.org/details/dissertationesa00epicgoog Epictetus. Dissertationes ab Arriano digestae ad fidem codicis Bodleiani recensuit Henricus Schenkl (1898)]
 
* [http://www.archive.org/details/dissertationesa00epicgoog Epictetus. Dissertationes ab Arriano digestae ad fidem codicis Bodleiani recensuit Henricus Schenkl (1898)]
 
* [http://www.hs-augsburg.de/~harsch/graeca/Chronologia/S_post02/Epiktetos/epi_intr.html Ἐπίκτητος - Bibliotheca Augustana]
 
* [http://www.hs-augsburg.de/~harsch/graeca/Chronologia/S_post02/Epiktetos/epi_intr.html Ἐπίκτητος - Bibliotheca Augustana]

Pašreizējā versija, 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 19.16

Epiktēts (sengr. Έπίκτητος, lat. Epictetus; ~55.-138.) - filosofs, stoicisma pārstāvis. Dzimis ap 55. gadu Hierapolē (Ἱεράπολις), Mazāzijā. Kā vergs pārdots uz Romas impēriju. Atbrīvots pēc Nērona nāves, kad pie varas nāca imperators Domiciāns un Epiktēta saimnieks Epatroīds kā Nērona atbalstītājs tika sodīts ar nāvi. Tad Epiktēts guva iespēju skoloties pie tā laika stoiķiem – Eirata un Gaja Mūsonija Ruta. Miris ap 138. gadu Nīkopolē (Νικόπολις), Ēpeirā (Ήπειρος, Balkānu pussalas rietumos). Savos darbos aplūkojis fiziku, loģiku un ētiku. Mācības patoss bija ētikā, proti, iekšējās brīvības koncepcijā. Uzskatīja, ka kungs var būt savu kaislību vergs un vergs var būt brīvs savā iekšējā garīgajā neatkarībā, taču šī brīvība nav sasniedzama, pārveidojot pasauli. Nevis pašas lietas, bet priekšstati par tām cilvēku dara laimīgu vai nelaimīgu, labais un ļaunais nav lietās, bet gan cilvēku attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgam ir katra cilvēka paša varā. Viņa mācība visai nopietni ietekmēja kristietības domas attīstību. Kijozava Manši (Kiyozawa Manshi), Jodo Šhinšu budisma reformētājs, citējis Epiktētu kā vienu no trim lielākajām autoritātēm, kas iespaidojušas viņa domāšanu un garīgo attīstību.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp.

  • Epictetus. Discourses. / ed. Robert F. Dobbin - Clarendon Press: Oxford, 1998, ISBN 0-19-823664-6
  • Anthony Arthur Long. Epictetus. A Stoic and Socratic Guide to Life. - Clarendon Press: Oxford, 2002. ISBN 0-19-924556-8
  • Bonhöffer, Adolf Friedrich. The Ethics of the Stoic Epictetus. - Oxford, 2000. 335 pp. ISBN 978-0-8204-5139-8
  • William O. Stephens. Stoic Ethics: Epictetus and Happiness as Freedom. - Continuum: London, 2007, ISBN 0-8264-9608-3

  • Epiktet. Vom Kynismus. / hrsg. Margarethe Billerbeck - Brill: Leiden, 1978, ISBN 90-04-05770-6
  • Epiktet. Handbüchlein der Moral und Unterredungen. / hrsg. Heinrich Schmidt, Neubearbeitung von Karin Metzler. - Kröner: Stuttgart, 1984, ISBN 3-520-00211-6
  • Epiktet, Teles, Musonius. Ausgewählte Schriften. / übers. und hrsg. von Rainer Nickel - Artemis & Winkler: München/Zürich, 1994, ISBN 3-7608-1679-7
  • Johannes Carl Gretenkord. Der Freiheitsbegriff Epiktets. - Studienverlag Brockmeyer: Bochum, 1981, ISBN 3-88339-167-0
  • Jackson Hershbell: The Stoicism of Epictetus. // Aufstieg und Niedergang der römischen Welt. II 36.3 - de Gruyter: Berlin/New York, 1989, S. 2148–2163. ISBN 3-11-010393-1
  • Amand Jagu: La Morale d'Epictète et le christianisme. // Aufstieg und Niedergang der römischen Welt. II 36.3 - de Gruyter: Berlin/New York, 1989, S. 2164–2199.

Resursi internetā par šo tēmu