Faraons

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 9. janvāris, plkst. 10.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Faraons (segr. Φαραώ - farao; no senēģipt. per-aa - "lielais nams") - augstākais Senās Ēģiptes valsts zemes un cilvēku resursu pārvaldītājs, sociālās struktūras centrs, Saules dieva dēla Hora iemiesojums Zemes virsū, Ozirisa mantinieks. Titula kā tāda Senās Ēģiptes monarham nebija - paši senie ēģiptieši, runājot par savu valdnieku, tā vietā minēja viņa rezidenci: per-aa. Attiecīgi, senebreju, asīriešu un sengrieķu valodās šis vārds iegājās kā Senās Ēģiptes monarha tituls. Augstākais valdnieks uz Zemes, atbildīgs par zemes aglību un pavalstnieku labklājību: kad pienāca laiks Nīlas pludiem, svinīgā ceremonijā faraons iemeta upē tīstokli ar rakstisku pavēli upei sākt palus, pēc tam faraons bija pirmais, kurš svinīgā rituālā uzsāka ražas novākšanu, sasienot pirmo labības kūli sezonā kā pirmais no zemkopjiem, vadīja lauksaimniecības darbu beigu rituālu, ziedojot ražas dievībai Renetutai utt.

Faraona regālijas: pletne, Ozirisa simbols, gana spieķis ar izliektu galu, dievības Anecti simbols, un kronis, kas sastāvēja no diviem kroņiem: sarkanā Lejasēģiptes kroņa, dievietes aizgādnes Uto simbola, un baltā augšēģiptes kroņa, dievietes Nehbetas simbola, kā arī liekā bārda.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.

  • Ian Shaw, The Oxford History of Ancient Egypt. - Oxford University Press, 2000

Resursi internetā par šo tēmu