Faraons

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 9. janvāris, plkst. 23.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lejasēģiptes aizgādne dieviete Uadžeta Sarkano kroni galvā un Augšēģiptes aizgādne dieviete Nehbeta ar Balto kroni galvā kronē faraonu ar pšemtu. Tādējādi faraons kļuva par Hora iemiesojumu zemes virsū un Maatas vispasaules harmonijas un kārtības uzturētāju. Pēc kronēšanas rakstības aizgādnis dievs Tots un tā laulātā draudzene, skaitļu aizgādne dieviete Sešata uzrakstīja jaunā valdnieka vārdu uz svētā pasaules koka Išeda lapas - šādi pierakstīti gadu miljonus tiks uzglabāti visu faraonu vārdi.

Faraons (segr. Φαραώ - farao; no senēģipt. per-aa - "lielais nams") - augstākais Senās Ēģiptes valsts zemes un cilvēku resursu pārvaldītājs, sociālās struktūras centrs, Saules dieva dēla Hora iemiesojums Zemes virsū, Ozirisa mantinieks. Titula kā tāda Senās Ēģiptes monarham nebija - paši senie ēģiptieši, runājot par savu valdnieku, tā vietā minēja viņa rezidenci: per-aa. Attiecīgi, senebreju, asīriešu un sengrieķu valodās šis vārds iegājās kā Senās Ēģiptes monarha tituls. Augstākais valdnieks uz Zemes, atbildīgs par zemes aglību un pavalstnieku labklājību: kad pienāca laiks Nīlas pludiem, svinīgā ceremonijā faraons iemeta upē tīstokli ar rakstisku pavēli upei sākt palus, pēc tam faraons bija pirmais, kurš svinīgā rituālā uzsāka ražas novākšanu, sasienot pirmo labības kūli sezonā kā pirmais no zemkopjiem, vadīja lauksaimniecības darbu beigu rituālu, ziedojot ražas dievībai Renetutai utt.

Regālijas:

  • Heheha - pletne, Ozirisa simbols; īss rokturis ar divām vai trim ādas strēmelēm un pērļu virtenēm. Izcelsme acīmredzot meklējama ganu pātagā, kas kā lopkopības aisgādņa Anecti simbols, pastāvīgs Ozirisa un Mina atribūts, bija "austrumu nomu" nomarhu varas zīme.
  • Heka - scepteris, stilizēts gana spieķis ar izliektu galu, dievības Anecti simbols, "austrumu nomu" nomarhu varas zīme. Šī zižļa grafiskais zīmējums kalpoja kā hieroglifs "valdīt". Vidusvalsts laikā heka kā Ozirisa zīme tika attēlota uz kapeņu sienām. Kā varas simbolu to attēloja ne tikai dievu un faraonu, bet arī augstāko valsts ierēdņu rokās.
  • Uass - zizlis, ko vainago šakāļa galva, bet kāts apakšā sadalās divos zaros. Dievu rokās tas bija pārpilnības un labklājības zizlis. Līdz Vidusvalsts laikam mirušajiem kapā lika līdzi koka uasu, lai mirušais aizkapa valstībā būtu labklājībā, bet vēlāk ar tā attēliem rotāja kapeņu sienas. Tā laika attēlos populārs motīvs bija divu uasu rāmis no abām pusēm, kas ar savām galvām tur ideogrammu "debesis". Ar debesīm un spalvu papildināts zizlis bija Tēbu valdošā nama emblēma uaset.
  • Pšemts, Hedžets, Dešrets, Haita, Hepreša - valdnieku kroņi;
  • Ureja - diadēma ar karalisko kobru pierē, kas aptvēra faraona kroni.
  • Nemess - faraona galvas lakats (gadījumos, kad netiek nēsāts kronis).
  • Liekā bārda.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.

  • Ian Shaw, The Oxford History of Ancient Egypt. - Oxford University Press, 2000

Resursi internetā par šo tēmu