Atšķirības starp "Feods" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Feods''' jeb '''lēnis''' (vāc. ''Leh(e)nswesen'', angl. ''fiefdom, feud'', fr. ''fief'', kr. ''феод'') - valdījuma veids Rietumeiropā kopš XI gs., ko [[senjors]] piešķīra savam [[Vasalis|vasalim]] lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu. No ''feoda'' cēlies termins „[[feodālisms]]” kā valsts un saimnieciskās iekārtas apzīmējums. Sakarā ar ''feoda'' dalīšanu mantiniekiem, t.s. ''naudas feoda'' (t.i. nevis valdījuma, bet naudas piešķiršana), finanšu lomas pieaugumu ekonomikā, un algotņu karaspēka ievešanu XVI gs. ''feods'' zaudēja nozīmi. | + | '''Feods''' jeb '''lēnis''' (vāc. ''Leh(e)nswesen'', angl. ''fiefdom, feud'', fr. ''fief'', kr. ''феод'') - valdījuma veids Rietumeiropā kopš XI gs., ko [[senjors]] piešķīra savam [[Vasalis|vasalim]] lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu. Tās var raksturot kā divu brīvu vīru personiskās attiecības, kas noslēgtas uz viņu dzīves laiku, un kuru ietvaros viens no viņiem kļuva par lēņa kungu jeb senjoru, bet otrs - par lēņavīru jeb vasali. Vasalis no sava lēņa kunga iztikai un kā atlīdzību par gaidāmajiem pakalpojumiem saņēma materiālo labumu - lēni jeb benefīciju. No ''feoda'' cēlies termins „[[feodālisms]]” kā valsts un saimnieciskās iekārtas apzīmējums. Sakarā ar ''feoda'' dalīšanu mantiniekiem, t.s. ''naudas feoda'' (t.i. nevis valdījuma, bet naudas piešķiršana), finanšu lomas pieaugumu ekonomikā, un algotņu karaspēka ievešanu XVI gs. ''feods'' zaudēja nozīmi. |
Skat. arī: [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | Skat. arī: [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. jūnijs, plkst. 13.48
Feods jeb lēnis (vāc. Leh(e)nswesen, angl. fiefdom, feud, fr. fief, kr. феод) - valdījuma veids Rietumeiropā kopš XI gs., ko senjors piešķīra savam vasalim lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu. Tās var raksturot kā divu brīvu vīru personiskās attiecības, kas noslēgtas uz viņu dzīves laiku, un kuru ietvaros viens no viņiem kļuva par lēņa kungu jeb senjoru, bet otrs - par lēņavīru jeb vasali. Vasalis no sava lēņa kunga iztikai un kā atlīdzību par gaidāmajiem pakalpojumiem saņēma materiālo labumu - lēni jeb benefīciju. No feoda cēlies termins „feodālisms” kā valsts un saimnieciskās iekārtas apzīmējums. Sakarā ar feoda dalīšanu mantiniekiem, t.s. naudas feoda (t.i. nevis valdījuma, bet naudas piešķiršana), finanšu lomas pieaugumu ekonomikā, un algotņu karaspēka ievešanu XVI gs. feods zaudēja nozīmi.
Skat. arī: benefīcijs, lēnis, omāžs, komendācija, leimaņi
Literatūra par šo tēmu
- Norman F. Cantor. The Civilization of the Middle Ages. - HarperPerennial: New York, 1993, ISBN 0-06-092553-1
