Atšķirības starp "Fermori" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Fermor_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Graf_Fermor_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams G. fon Fermors (1704.-1771.). 1759. gadā imperatore tam uzdāvināja Nītaures muižu, un ģimene apmetās Vidzemē. Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Stenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Stenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Stenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. | grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams G. fon Fermors (1704.-1771.). 1759. gadā imperatore tam uzdāvināja Nītaures muižu, un ģimene apmetās Vidzemē. Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Stenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Stenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Stenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5397&prop_id=261 Nītaures muiža - pilis.lv] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 14. janvāris, plkst. 16.25
grāfi Fermori (vc. Grafen Fermor, kr. графы Ферморы) - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Pēterburgā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors grāfs (1758.) Viljams G. fon Fermors (1704.-1771.). 1759. gadā imperatore tam uzdāvināja Nītaures muižu, un ģimene apmetās Vidzemē. Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Stenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Stenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Stenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu.
