Atšķirības starp "Fermori" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā.  
 
grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā.  
  
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Štenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Štenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Štenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Pēteris Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
+
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Štenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Štenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Štenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  

Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. jūnijs, plkst. 08.47

grāfa Fermora ģerbonis

grāfi Fermori (vc. Grafen Fermor, kr. графы Ферморы) - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Pēterburgā.

Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors grāfs (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Štenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Štenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Štenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu