Atšķirības starp "Fihte Johans Gotlībs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:JohannGottliebFichte.png‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Johans Gotlībs Fihte]]
 
[[Attēls:JohannGottliebFichte.png‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Johans Gotlībs Fihte]]
'''Johans Gotlībs Fihte''' (''Johann Gottlieb Fichte'', 1762.-1814.) - filosofs. Dzimis 1762. gada 19. maijā Ramenavā (''Rammenau'').
+
'''Johans Gotlībs Fihte''' (''Johann Gottlieb Fichte'', 1762.-1814.) - filosofs. Dzimis 1762. gada 19. maijā Ramenavā (''Rammenau''), [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas kūrfirstistē]] (vāc. ''Kurfürstentum Sachsen''), amatnieku (audēju) ģimenē. Šo zemju [[senjors]] [[barons]] fon Miltics (''Haubold von Miltitz'') apmaksāja zēnam pamatizglītību Naumburgā (''Naumburg''), pēc tam piešķīra stipendiju teoloģijas un jurisprudences studijām 1780.-1784. gados Jenā (''Universität Jena''). Pēc mecenāta nāves Fihte 1784.-1789. gados iztiku pelnīja kā mājskolotājs Leipcigā, 1789.-1790. gados - Cīrihē (''Zürich''). 1790.-1791. gados studējis filosofiju Leipcigā (''Universität Leipzig''). 1791.-1792. gados iztiku pelnīja kā mājskolotājs Rietumprūsijā  (''Westpreußen'').  Kopš 1794. gada filosofijas lektors Jēnas universitātē (1794.-1799.) - atlaists no darba sakarā ar apsūdzību ateismā, lektors Erlangenas universitātē (''Universität Erlangen'', 1805.-1806.), profesors Kēnigsbergas universitātē (''Universität Königsberg'', 1807.). Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis (1804.-1814.). 1810.-1814. gados filosofijas profesors Berlīnes universitātē (''Berlinier Universität''), 1810.-1811. gados Filosofijas fakultātes dekāns. 1811.-1812. gados universitātes rektors.
  
Studējis teoloģiju, jurisprudenci un filosofiju. 1784.-1789. gados iztiku pelnīja kā mājskolotājs Leipcigā (''Leipzig''), 1789.-1790. gados - Cīrihē (''Zürich''), 1791.-1792. gados - Rietumprūsijā  (''Westpreußen'').  Filosofijas lektors Jēnas universitātē (''Universität Jena'', 1794.-1799.) - atlaists no darba sakarā ar apsūdzību ateismā, lektors Erlangenas universitātē (''Universität Erlangen'', 1805.-1806.), profesors Kēnigsbergas universitātē (''Universität Königsberg'', 1807.). 1810.-1814. gados filosofijas profesors Berlīnes universitātē (''Berlinier Universität''), Filosofijas fakultātes dekāns (1811. gadā universitātes rektors).
+
Miris 1814. gada 29. janvārī Berlīnē.
 
 
Miris 1814. gada 29. janvārī.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
11. rindiņa: 9. rindiņa:
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.sammlungen.hu-berlin.de/dokumente/206/ Biografie, Johann Gottlieb Fichte - Humboldt-Universität zu Berlin, Universitätsbibliothek]
  
 
[[Kategorija:F]]
 
[[Kategorija:F]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. jūlijs, plkst. 16.30

Johans Gotlībs Fihte

Johans Gotlībs Fihte (Johann Gottlieb Fichte, 1762.-1814.) - filosofs. Dzimis 1762. gada 19. maijā Ramenavā (Rammenau), Saksijas kūrfirstistē (vāc. Kurfürstentum Sachsen), amatnieku (audēju) ģimenē. Šo zemju senjors barons fon Miltics (Haubold von Miltitz) apmaksāja zēnam pamatizglītību Naumburgā (Naumburg), pēc tam piešķīra stipendiju teoloģijas un jurisprudences studijām 1780.-1784. gados Jenā (Universität Jena). Pēc mecenāta nāves Fihte 1784.-1789. gados iztiku pelnīja kā mājskolotājs Leipcigā, 1789.-1790. gados - Cīrihē (Zürich). 1790.-1791. gados studējis filosofiju Leipcigā (Universität Leipzig). 1791.-1792. gados iztiku pelnīja kā mājskolotājs Rietumprūsijā (Westpreußen). Kopš 1794. gada filosofijas lektors Jēnas universitātē (1794.-1799.) - atlaists no darba sakarā ar apsūdzību ateismā, lektors Erlangenas universitātē (Universität Erlangen, 1805.-1806.), profesors Kēnigsbergas universitātē (Universität Königsberg, 1807.). Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis (1804.-1814.). 1810.-1814. gados filosofijas profesors Berlīnes universitātē (Berlinier Universität), 1810.-1811. gados Filosofijas fakultātes dekāns. 1811.-1812. gados universitātes rektors.

Miris 1814. gada 29. janvārī Berlīnē.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 119.-120. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu