Fila

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 26. augusts, plkst. 11.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Komentāri)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Fila (gr. φῦλον, φυλή) - 1. sengrieķu cilts (zināmā mērā analogs latīņu tribai), ko veido klani (ἀφρήτωρ), 2. doriešu polisu valdošās kārtas iekšējā sociālā dalījuma struktūrvienība.

Komentāri

Jau Homērs min šādu dalījumu, kur Nestors dod padomu Agamemnonam sadalīt karaspēku ciltīs un dzimtās (κατὰ φῦλα, κατὰ φρήτρας), lai katru uzmundrinātu kaimiņa vai radinieka klātbūtne. Šo radniecības un kopādzīvošanas saikni pastiprināja reliģiskā kopība, upurēšana un svētki, kuros piedalījās visi cilts vai dzimtas locekļi vecāko vadībā.

Pirmās atikiešu filas, par kuru pastāvēšanu ziņas ir jau kopš Kekropa laika: kekropus (Cecropis, Κεκροπίς), autohtonus (Autochton, Αὐτόχθων), akteji (Actaea, Ἀκταία) un paraliji (Paralia, Παραλία). Nākošā basileja Kranaja laikā filu nosaukumi tika mainīti uz: kranaji (Cranais, Κραναΐς), atisi (Atthis, Ἀτθίς), mesogeji (Mesogaea, Μεσόγαια) un diakrisi (Diacris, Διακρίς). Vēlākā laikā sastopam jaunu filu klāstu: diasus (Dias, Διάς), atēniešus (Athenais, Ἀθηναΐς), poseidoniešus (Posidonias, Ποσειδωνιάς) un hefestiešus (Hephaestias, Ἡφαιστιάς). Dažas no pēdējām, acīmredzot, bija piesaistītas ģeogrāfiski, attiecīgajā novadā dominējošās dievības kultam, un visai ticams, ja ne gluži patstāvīgi, tad vismaz ar citiem administratīvi vāji saistīti sociāli veidojumi. Taču tās visas no aprites izspieda un asiimilēja 4 pamatfilas, kas veidoja Joniešu kopumu, tiem iekarojot Atiku:

  • teleonti (jeb geleonti);
  • hopleti;
  • argadeji;
  • egikoreji.

Doriešu kopumu sākotnēji veidoja 3 filas, tāpēc Homērs tos dēvē Δωριέες τριχάϊκες:

  • gilleju fila (Ὑλλεῖς) - no Herakla dēla Gilla vārda;
  • pamfilu fila (Πάμφυλοι) - no varona Pamfila vārda;
  • dimanu fila (Δυμανάται vai Δυμᾶνες) - no varoņa Dima vārda (abi bijuši ievērojami vadoņi, kas krituši karagājienā, kurā dorieši iekarojuši Pelloponēsas pussalu).

Filas sīkāk iedalījās fratrijās (φρατρίαι vai πάτραι, γένη, τρίττυες u.c.). Ļoti grūti pateikt, kur un vai filu sīkāks iedalījums bijis balstīts uz ģeneoloģiskiem, vai teritoriāliem kritērijiem. Spartā katra fila sastāvēja no 10 obām (ὠϐαί) - kas, līdzīgi kā κώμαι apzīmēja rajonu vai kvartālu. Katru obu veidoja līdz 30 ģimenes. Pēc Kleomena filu sistēma mainījās, radās jaunas filoas - kopā, šķiet, 5, - atbilstošas pilsētas rajoniem.

Ar laiku šīm trim pamatfilām pievienojās papildu filas, vai nu doriešiem apvienojoties ar sabiedrotajiem, vai vietējo cilti uzņemot pilsoņu vidū kā līdzvērtīgus. Piemēram, Hērodots raksta, ka kadmieši Egeīdi - visai daudzskaitlīga fila Spartā, - cēlušies no Egeja, Fera mazdēla. Argosā, Egīnā un Eipidaurā bez šīm trim doriešu filām pastāvēja girnafu fila. Sikionā Klisfens, sagrābis varu, lika izmainīt doriešū filu nosaukumus, lai tos pazemotu, bet ceturtajai filai, pie kuras pats piederēja, deva nosaukumu "arhelāji" (sešdesmit gadus pēc viņa nāves tika atjaunoti vecie doriešu filu nosaukumi, bet ceturto filu pārdēvēja par egialejiem (Αἰγιαλέες - no Egialeja, varona Adrasta dēla, vārda). Korintā bijušas jau 8 filas, Tegejā - 4, Elīdā - 26 filas, kas liek domāt,m ka ar laiku filas sāka pārtapt no etniskām apvienībām par ģeogrāfiski administratīvām vienībām.

Dažkārt pastāvējusi tikai viena fila - piemēram, gilleji Kidonijā, dimani Halikarnasā, - kas liek domāt, ka šīs pilsētas attīstījušās no tikai vienas filas locekļu izveidotām kolonijām.

Dalījums filās nenošķīra aristokrātiju no cilts pamatmasas, izņemot gadījumus, kad konkrēto filu veidoja vai nu zemes iekarotāji, vai iekarotie, vai arī filu veidoja imigranti, kas apmetušies konkrētajā teritorijā. Vienas cilts ietvaros filu dalījuma pēc kārtām nebija, ja visu filu locekļi piederēja pie vienas tautas.

Cilvēku, kurš nepiederēja ne pie vienas filas vai klana, uztvēra kā klaidoni un noziedznieku.

Resursi internetā par šo tēmu