Atšķirības starp "Firksi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Fircks_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Fircks_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
[[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) bruņniecības dzimta, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie firksi te ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (''Jürgen Virkus''), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (''Kirchspiel Talsen'') muižas: Spērveļu un Vecciema muižu. Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. 1566. gadā Nurmuiža (Lauciene) kļuva par dzimtas rezidenci. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlāk sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. Īpašumus parasti varēja mantot tikai vecākais dēls. Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (''Adelsmatrikel''), uzņēma visu dzimtu.
+
[[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie firksi te ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (''Jürgen Virkus''), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (''Kirchspiel Talsen'') muižas: Spērveļu un Vecciema muižu. Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. 1566. gadā Nurmuiža (Lauciene) kļuva par dzimtas rezidenci. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlāk sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. Īpašumus parasti varēja mantot tikai vecākais dēls. Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (''Adelsmatrikel''), uzņēma visu dzimtu.
  
 
Starp ievēojamākajiem dzimtas locekļiem minams pulkvedis, Kurzemes hercoga sūtnis Francijā Georgs fon Firkss.
 
Starp ievēojamākajiem dzimtas locekļiem minams pulkvedis, Kurzemes hercoga sūtnis Francijā Georgs fon Firkss.

Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. februāris, plkst. 04.44

Fircks Wappen.png

brīvkungi fon Firksi (vc. von Fircks; kr. фон Фиркс) - sena vācu izcelsmes (Ziemeļvācija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie firksi te ieradušies kā Ordeņa vasaļi XIV gs. - Gerhards fon Firkss (Gerhard v. Ferckis) avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (Wierland). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Viru zemē (Wierland). XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes, taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (Jürgen Virkus), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (Kirchspiel Talsen) muižas: Spērveļu un Vecciema muižu. Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus un Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. 1566. gadā Nurmuiža (Lauciene) kļuva par dzimtas rezidenci. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlāk sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. Īpašumus parasti varēja mantot tikai vecākais dēls. Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (Adelsmatrikel), uzņēma visu dzimtu.

Starp ievēojamākajiem dzimtas locekļiem minams pulkvedis, Kurzemes hercoga sūtnis Francijā Georgs fon Firkss.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Lestenes, Spērveļu (Sperling Gut), Vecciema (Vetzen Gut), Nurmuiža (Nurmhusen) u.c. muižas.

Skat. arī: Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss

Literatūra par šo tēmu

  • Valda Kvaskova, Fon Firksu dzimta Oktes muižā, 16.–20. gadsimts. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3., 43.-72.

Resursi internetā par šo tēmu