Atšķirības starp "Fogts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. | + | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. |
Skat. arī [[Pilsētas fogts]] | Skat. arī [[Pilsētas fogts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 20.21
Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vogt) - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: 1. Mūku bruņinieku ordeņa ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. 2. Zemes fogts (vāc. Landvogt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību.
Skat. arī Pilsētas fogts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
