Atšķirības starp "Fogts" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 20.39

Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vogt) - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: 1. Mūku bruņinieku ordeņa ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. 2. Zemes fogts (vāc. Landvogt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību.

Skat. arī Pilsētas fogts

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.

• Jürgen Sarnowsky. Der Deutsche Orden - Entwicklung und Strukturen im Mittelalter

• Тевтонский орден - Католическая энциклопедия
• Фогт - Словари и энциклопедии на Академике