Atšķirības starp "Fogts" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Johannes Schneider, Das deutsche Vogteiwesen und sein Einfluß auf das mittelalterliche Latein. // Sitzungsberichte der Deutschen Akademie der Wissenschaften zu Berlin. Klasse für Sprachen, Literatur und Kunst. Jg. 1964, Nr. 1. | ||
| + | * Thomas Simon, Grundherrschaft und Vogtei. Eine Strukturanalyse spätmittelalterlicher und frühneuzeitlicher Herrschaftsbildung. - Frankfurt am Main, 1995 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D26435.php Landvogt (Obervogt, Vogt) - Historisches Lexikon der Schweiz] | ||
| + | * [http://mdz1.bib-bvb.de/cocoon/bayern/zblg/seite/zblg23_0207 Hanns Hubert. Hofmann, Freibauern, Freidörfer, Schutz und Schirm im Fürstentum Ansbach. Studien zur Genesis der Staatlichkeit in Franken vom 15. bis 18. Jahrhundert. // Zeitschrift für bayerische Landesgeschichte. Jg. 23 (1960), S.195-327] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Entwicklung1.htm Jürgen Sarnowsky. Der Deutsche Orden - Entwicklung und Strukturen im Mittelalter] | * [http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Entwicklung1.htm Jürgen Sarnowsky. Der Deutsche Orden - Entwicklung und Strukturen im Mittelalter] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 06.30
Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vogt) - paražu tiesību ceļā izveidots amats, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, pamatā saistītiem ar tiesvedību, Eiropā viduslaikos (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs bejī). Atkarībā no konteksta: 1. Laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu mūku bruņinieku ordeņa vai bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. 2. Zemes fogts (vāc. Landvogt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību.
Skat. arī Pilsētas fogts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Johannes Schneider, Das deutsche Vogteiwesen und sein Einfluß auf das mittelalterliche Latein. // Sitzungsberichte der Deutschen Akademie der Wissenschaften zu Berlin. Klasse für Sprachen, Literatur und Kunst. Jg. 1964, Nr. 1.
- Thomas Simon, Grundherrschaft und Vogtei. Eine Strukturanalyse spätmittelalterlicher und frühneuzeitlicher Herrschaftsbildung. - Frankfurt am Main, 1995
Resursi internetā par šo tēmu
- Landvogt (Obervogt, Vogt) - Historisches Lexikon der Schweiz
- Hanns Hubert. Hofmann, Freibauern, Freidörfer, Schutz und Schirm im Fürstentum Ansbach. Studien zur Genesis der Staatlichkeit in Franken vom 15. bis 18. Jahrhundert. // Zeitschrift für bayerische Landesgeschichte. Jg. 23 (1960), S.195-327
