Atšķirības starp "Forburga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Forburga''' (no vāc. ''Vorburg'' - "priekšpilsēta") - Rīgas pilsētas rajons starp Elizabetes ielu un Viesturdārzu, Eksporta ielu un Rūpniecības ielu (ieskaitot tagadējos Ausekļa, Vīlandes un Rūpniecības ielu gruntsgabalus). Sākotnēji priekšpils teritorija, t.i. rajons starp pilsētu un pili. XVII gs. 50. gados šo teritoriju sāka saukt par Pilsgrāvi, bet par Priekšpili sāka dēvēt rajonu lejpus Citadeles pēc nocietinājumu izveidošanas. Teritorijas nosaukums – ''Forburga'' – minēts vairākās tā laika kartēs, piemēram, R. Štegmana XIX gs. beigās pārzīmētajā kartē “Rīga 1763.–1789. gads”, kā arī J. K. Broces krājuma “Zīmējumi un apraksti” kartēs. XIX gs. otrajā pusē Rīgas pilsēta sadalīja šo teritoriju gruntsgabalos un izpārdeva (visvairāk laikā no 1879. līdz 1899. gadam - 124,8 ha kopplatībā par 2 100 000. rbļ.). Zeme tika pārdotalētāk nekā privātajā tirgū, jo Rīgas pilsēta, pārdodot gruntsgabalus, saglabāja virsīpašuma tiesības (gruntsgabals jaunajam īpašniekam pārgāja dzimtsnomā ar mantošanas
+
'''Forburga''' (no vāc. ''Vorburg'' - "priekšpilsēta", burt. "[[priekšpils]]") - Rīgas pilsētas rajons starp Elizabetes ielu un Viesturdārzu, Eksporta ielu un Rūpniecības ielu (ieskaitot tagadējos Ausekļa, Vīlandes un Rūpniecības ielu gruntsgabalus). Sākotnēji priekšpils teritorija, t.i. rajons starp pilsētu un pili. XVII gs. 50. gados šo teritoriju sāka saukt par Pilsgrāvi, bet par Priekšpili sāka dēvēt rajonu lejpus Citadeles pēc nocietinājumu izveidošanas. Teritorijas nosaukums – ''Forburga'' – minēts vairākās tā laika kartēs, piemēram, R. Štegmana XIX gs. beigās pārzīmētajā kartē “Rīga 1763.–1789. gads”, kā arī J. K. Broces krājuma “Zīmējumi un apraksti” kartēs. XIX gs. otrajā pusē Rīgas pilsēta sadalīja šo teritoriju gruntsgabalos un izpārdeva (visvairāk laikā no 1879. līdz 1899. gadam - 124,8 ha kopplatībā par 2 100 000. rbļ.). Zeme tika pārdotalētāk nekā privātajā tirgū, jo Rīgas pilsēta, pārdodot gruntsgabalus, saglabāja virsīpašuma tiesības (gruntsgabals jaunajam īpašniekam pārgāja dzimtsnomā ar mantošanas
 
un pārdošanas tiesībām, katru gadu pilsētai maksājot t.s. ''dzimtsnomu''). Starpkaru periodā, Latvijas Republikas laikā Forburgas gruntsgabalu īpašnieki par nelielu summu atpirka virsīpašuma tiesības no Rīgas pilsētas.
 
un pārdošanas tiesībām, katru gadu pilsētai maksājot t.s. ''dzimtsnomu''). Starpkaru periodā, Latvijas Republikas laikā Forburgas gruntsgabalu īpašnieki par nelielu summu atpirka virsīpašuma tiesības no Rīgas pilsētas.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Aiga Kalniņa. Rīgas bijušās Forburgas apbūves attīstības vēsturiskie faktori. // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.3. 63.-86. lpp.
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/63-85-VESTURE-Kalnina.pdf Kalniņa A. Rīgas bijušās Forburgas apbūves attīstības vēsturiskie faktori (XIX gs. otrā puse - 1944. gads). // Latvijas Arhīvi. 2001. Nr.3.]
 
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/63-85-VESTURE-Kalnina.pdf Kalniņa A. Rīgas bijušās Forburgas apbūves attīstības vēsturiskie faktori (XIX gs. otrā puse - 1944. gads). // Latvijas Arhīvi. 2001. Nr.3.]
  
 
[[Kategorija:Rīga]]
 
[[Kategorija:Rīga]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 31. oktobris, plkst. 12.20

Forburga (no vāc. Vorburg - "priekšpilsēta", burt. "priekšpils") - Rīgas pilsētas rajons starp Elizabetes ielu un Viesturdārzu, Eksporta ielu un Rūpniecības ielu (ieskaitot tagadējos Ausekļa, Vīlandes un Rūpniecības ielu gruntsgabalus). Sākotnēji priekšpils teritorija, t.i. rajons starp pilsētu un pili. XVII gs. 50. gados šo teritoriju sāka saukt par Pilsgrāvi, bet par Priekšpili sāka dēvēt rajonu lejpus Citadeles pēc nocietinājumu izveidošanas. Teritorijas nosaukums – Forburga – minēts vairākās tā laika kartēs, piemēram, R. Štegmana XIX gs. beigās pārzīmētajā kartē “Rīga 1763.–1789. gads”, kā arī J. K. Broces krājuma “Zīmējumi un apraksti” kartēs. XIX gs. otrajā pusē Rīgas pilsēta sadalīja šo teritoriju gruntsgabalos un izpārdeva (visvairāk laikā no 1879. līdz 1899. gadam - 124,8 ha kopplatībā par 2 100 000. rbļ.). Zeme tika pārdotalētāk nekā privātajā tirgū, jo Rīgas pilsēta, pārdodot gruntsgabalus, saglabāja virsīpašuma tiesības (gruntsgabals jaunajam īpašniekam pārgāja dzimtsnomā ar mantošanas un pārdošanas tiesībām, katru gadu pilsētai maksājot t.s. dzimtsnomu). Starpkaru periodā, Latvijas Republikas laikā Forburgas gruntsgabalu īpašnieki par nelielu summu atpirka virsīpašuma tiesības no Rīgas pilsētas.

Literatūra par šo tēmu

  • Aiga Kalniņa. Rīgas bijušās Forburgas apbūves attīstības vēsturiskie faktori. // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.3. 63.-86. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu