Atšķirības starp "Francijas Konstitūcija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Francijas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1791. gada 3. septembrī pieņemta pirmā Francijas [[konstitūcija]], ko pieņēma [[Francijas Nacionālā sapulce]]. Tās pamatā bija tautas suverenitātes un varas dalīšanas teorija. | '''Francijas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1791. gada 3. septembrī pieņemta pirmā Francijas [[konstitūcija]], ko pieņēma [[Francijas Nacionālā sapulce]]. Tās pamatā bija tautas suverenitātes un varas dalīšanas teorija. | ||
| − | Sastāvēja no preambulas un 7 nodaļām. Preambula paredzēja [[Kārta|kārtu]], [[Tituls|titulu]] [[Ordenis|ordeņu]] atšķirības zīmju, privilēģiju un izņēmumu pēc sociālās piederības, [[Muiža|muižu]], no viduslaikiem nākušo korporāciju ([[cunfte]], [[ģilde]] u.c.) u.tml. feodālo institūtu likvidācija. | + | Sastāvēja no preambulas un 7 nodaļām. Preambula paredzēja [[Kārta|kārtu]], [[Tituls|titulu]] [[Ordenis|ordeņu]] atšķirības zīmju, privilēģiju un izņēmumu pēc sociālās piederības, [[Muiža|muižu]], no viduslaikiem nākušo korporāciju ([[cunfte]], [[ģilde]] u.c.) u.tml. feodālo institūtu likvidācija. 1. nodaļu veidoja [[Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija]]s paplašināta redakcija, 2. nodaļu veidoja valsts teritoriāli administratīvā iekārta (valsts tika sadalīta 83 [[Departaments|departamentos]], kas iedalījās [[Distrikts|distriktos]], kas savukārt iedalījās [[Kantons|kantonos]]), 3. nodaļa ietvēra nācijas suverenitātes deklarāciju un varas dalīšanas mehānismu (likumdevēja vara paredzēta vēlētai divpalātu Nacionālajai sapulcei, izpildvara - karalim, tiesu vara - vēlētiem tiesnešiem, atrunāta vēlēšanu kārtība, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas īstenošana), 4. nodaļa ietvēra jautājumus par valsts [[Bruņotie spēki|bruņotajiem spēkiem]], 5. nodaļa noteica nodokļu kārtību, 6. nodaļa ietvēra ārpolitikas vadlīnijas, 7. nodaļa ietvēra Francijas koloniju statusu (un to, ka Konstitūcija nav spēkā kolonijās). |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 16. marts, plkst. 07.54
Francijas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1791. gada 3. septembrī pieņemta pirmā Francijas konstitūcija, ko pieņēma Francijas Nacionālā sapulce. Tās pamatā bija tautas suverenitātes un varas dalīšanas teorija.
Sastāvēja no preambulas un 7 nodaļām. Preambula paredzēja kārtu, titulu ordeņu atšķirības zīmju, privilēģiju un izņēmumu pēc sociālās piederības, muižu, no viduslaikiem nākušo korporāciju (cunfte, ģilde u.c.) u.tml. feodālo institūtu likvidācija. 1. nodaļu veidoja Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācijas paplašināta redakcija, 2. nodaļu veidoja valsts teritoriāli administratīvā iekārta (valsts tika sadalīta 83 departamentos, kas iedalījās distriktos, kas savukārt iedalījās kantonos), 3. nodaļa ietvēra nācijas suverenitātes deklarāciju un varas dalīšanas mehānismu (likumdevēja vara paredzēta vēlētai divpalātu Nacionālajai sapulcei, izpildvara - karalim, tiesu vara - vēlētiem tiesnešiem, atrunāta vēlēšanu kārtība, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas īstenošana), 4. nodaļa ietvēra jautājumus par valsts bruņotajiem spēkiem, 5. nodaļa noteica nodokļu kārtību, 6. nodaļa ietvēra ārpolitikas vadlīnijas, 7. nodaļa ietvēra Francijas koloniju statusu (un to, ka Konstitūcija nav spēkā kolonijās).
Skat. arī:
- Oktroētā harta
- Pirmās Republikas Konstitūcija
- Francijas Harta
- Otrās Republikas Konstitūcija
- Trešās Republikas Konstitūcija
- Ceturtās Republikas Konstitūcija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191. lpp.
