Galms

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 4. oktobris, plkst. 09.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Galms (lat. curia, an. court, fr. cour, vc. Hof, kr. двор) - sākotnēji senjora padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. karaļa kūrija), vēlāk monarha rezidencē tam kalpojošo personu - galminieku, - kopums, kas, esot valsts politiskās un kultūras dzīves centrs, kalpoja gan monarha varas reprezentācijas vajadzībām, gan kā pārvaldes augstāko amatpersonu rekrutēšanas avots. Klasiskā izpratnē izveidojās Francijā, Luija XIV laikā, kad monarhs pavēlēja augstākajai aristokrātijai pamest savus īpašumus provincē un turpmāk uzturēties karaļa rezidencē Versaļā.

Kurzemes un Zemgales hercoga galmā hercogu Gotharda un viņa dēla Frīdriha laikā bija 25 augstākie ierēdņi, to apkalpotāji, 141 galminieki no aristokrātu vidus: galma dāmas, kambarjunkuri, galda pārziņi, sudrablietu pārziņi, pāži. Kā arī apkalpojošais personāls: mācītājs, ārsts, aptiekārs, skolotāji, juristi, mūziķi, taurētāji, medību pārziņi, dzērienu pārziņi, kā arī pasta jātnieki, ratnieki, kalēji, aldari, istabenes, kalpi un kalpones (galma nolikumā, kas sastādīts 60.-70. gados, minētas 163 personas, 141 zirgs un 12 karietes). Galma vajadzībām bija 142 zirgi un 12 rati. Tas uzturējās tur, kur atradās hercogs un viņa ģimene. Ap 1670.-1681. gadu hercoga galmā jau bija 300-400 galminieku.

Skat. arī: kamariļa

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 284. lpp.
  • Hercoga galma rēķini. 17. gs. pirmā trešdaļa. Fragments. - LVVA, 554. f., 3. apr., 45. l.

  • Monumenta Livoniae Antiquae. - Riga/Leipzig, 1839., Bd. 2 - S. 13-24

  • Двор монарха в средневековой Европе: явление, модель, среда / Ред. Н.А. Хачатурян. - Алетейя: Москва/Санкт-Петербург, 2001 - 352 с., ISBN 5-89329-406-8

Resursi internetā par šo tēmu