Atšķirības starp "Gersdorfi" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://rosgenea.ru/?alf=4&serchcatal=%C3%E5%F0%F1%E4%EE%F0%F4&r=4 Герсдорф - Центр генеалогических исследований] | * [http://rosgenea.ru/?alf=4&serchcatal=%C3%E5%F0%F1%E4%EE%F0%F4&r=4 Герсдорф - Центр генеалогических исследований] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 10.29
fon Gersdorfi (vc. von Gersdorff, kr. фон Герсдорф, Герздорф) - Silēzijas izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1602. gadā Georgds fon Gersdorfs no Silēzijas pārcēlās uz dzīvi Vidzemē, aizsākot dzimtas Baltijas atzaru. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: anatoms, lauka medicīnats atlanta "„Feldbuch der Wundarzney" (1517) autors Hanss fon Gersdorfs (Hans von Gersdorff also known as Schyl-Hans, 1455-529); Krievijas armijas ģenerālporučiks Detlevs Johans fon Gersdorfs (?-1787); Vidzemes bruņniecības maršals (1786–1792) Morics fon Gersdorfs (Moritz Friedrich von Gersdorff, 1747–1820); Napoleona karu varonis, Saksijas armijas ģenerālleitnants Karls fon Gersdorfs (Karl Friedrich Wilhelm von Gersdorff, 1765-1829); Vidzemes landrāts Georgs fon Gersdorfs (1856.–1923.); arhitekts Rūdolfs fon Gersdorfs; atentāta pret Hitleru organizētājs, Vācijas armijas pulkvedis Rudolfs fon Gerdorfs (Rudolf-Christoph Freiherr von Gersdorff, 1905-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Augstrozes (Hochrosen), Blomes u.c. muižas.
