Geto

Geto (no it. ghetto) - slēgts svešzemnieku kvartāls pilsētas robežās ar savu iekšēju pašpārvaldi un jurisdikciju. Visai izplatīta parādība jauno laiku sākumā, kad gandrīz visās lielākajās pilsētās pēc vietējās rātes vai iebraucēju kopienu lūguma tām (galvenokārt ebrejiem, holandiešiem) administratīvi iekārtoja savus geto. Pirmais geto ar šādu nosaukumu - Ghetto di Venezia, - ierīkots Venēcijā 1516. gadā, izdalot ebreju kopienai atsevišķu kvartālu. Dažviet pastāvēja līdz pat XIX gs. otrajai pusei. II Pasaules kara laikā Vācijas iekarotajā teritorijā tika izveidoti īpaši ebreju geto, nošķirot tos no pārējiem iedzīvotājiem.

Skat. arī: Rīgas geto

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 284. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Maskavas forštates geto
• Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs