Atšķirības starp "Glosatori" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Glosatori''' (viduslat. ''glossatores'', no [[glosas]]) - XI-XIII gs. Itālijā (it īpaši Boloņas universitātē) virziens jurisprudences teorijā, kas aizsāka [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] (it īpaši [[Justiniāna kodifikācija]]s) pētīšanu, skaidrošanu un [[Tiesību recepcija|recepciju]]. Zināmākie no ''glosatoriem'' ir Irnērijs (''Irnerius'', ~1056.–1138.) un Akursijs. Tiesu praksē saistošas bija tikai tās romiešu tiesību normas, ko bija izskaidrojuši ''glosatori'', bet tam, ko viņi nebija izskaidrojuši vai ko neatzina, nebija juridiska spēka. XVI-XVII gs. sākās ''glosatoru'' darbības kritisks izvērtējums. Juristi pievērsās pirmavotiem, lai atjaunotu seno romiešu likumu īsto saturu, novērstu izkropļojumus un atjaunotu tās vietas, kuras ''glosatori'' netika skaidrojuši un kas tādējādi bija aizmirstas. | + | '''Glosatori''' (viduslat. ''glossatores'', no [[glosas]]) - XI-XIII gs. Itālijā (it īpaši Boloņas universitātē) virziens jurisprudences teorijā, kas aizsāka [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] (it īpaši [[Justiniāna kodifikācija]]s) pētīšanu, skaidrošanu un [[Tiesību recepcija|recepciju]]. Zināmākie no ''glosatoriem'' ir Irnērijs (''Irnerius'', ~1056.–1138.) un Akursijs. Uzskatīja, ka ''Justiniāna kodifikācijā'' ir ietverta augstākā juridiskā patiesība, tāpēc Justiniāna izveidotais notariālais institūts dokumentu ar publisku ticamību noformēšanai, tika atzīts par vienīgo pareizo. Pēc ''glosatoru'' uzskatiem, notariālie akti ir atzīstami par publisku instrumentu (''instrumentum publicum'') privāttiesiskās attiecībās. Tiesu praksē saistošas bija tikai tās romiešu tiesību normas, ko bija izskaidrojuši ''glosatori'', bet tam, ko viņi nebija izskaidrojuši vai ko neatzina, nebija juridiska spēka. XVI-XVII gs. sākās ''glosatoru'' darbības kritisks izvērtējums. Juristi pievērsās pirmavotiem, lai atjaunotu seno romiešu likumu īsto saturu, novērstu izkropļojumus un atjaunotu tās vietas, kuras ''glosatori'' netika skaidrojuši un kas tādējādi bija aizmirstas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 170. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 170. lpp. | ||
| + | * Svešvārdu vārdnīca. - Liesma: Rīga, 1978., 256. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. decembris, plkst. 08.12
Glosatori (viduslat. glossatores, no glosas) - XI-XIII gs. Itālijā (it īpaši Boloņas universitātē) virziens jurisprudences teorijā, kas aizsāka romiešu tiesību (it īpaši Justiniāna kodifikācijas) pētīšanu, skaidrošanu un recepciju. Zināmākie no glosatoriem ir Irnērijs (Irnerius, ~1056.–1138.) un Akursijs. Uzskatīja, ka Justiniāna kodifikācijā ir ietverta augstākā juridiskā patiesība, tāpēc Justiniāna izveidotais notariālais institūts dokumentu ar publisku ticamību noformēšanai, tika atzīts par vienīgo pareizo. Pēc glosatoru uzskatiem, notariālie akti ir atzīstami par publisku instrumentu (instrumentum publicum) privāttiesiskās attiecībās. Tiesu praksē saistošas bija tikai tās romiešu tiesību normas, ko bija izskaidrojuši glosatori, bet tam, ko viņi nebija izskaidrojuši vai ko neatzina, nebija juridiska spēka. XVI-XVII gs. sākās glosatoru darbības kritisks izvērtējums. Juristi pievērsās pirmavotiem, lai atjaunotu seno romiešu likumu īsto saturu, novērstu izkropļojumus un atjaunotu tās vietas, kuras glosatori netika skaidrojuši un kas tādējādi bija aizmirstas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 170. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. - Liesma: Rīga, 1978., 256. lpp.
